|
Dec. 30th, 2003|10:10 pm |
Nezkāpēc dzīvē ir tā ,ak neviens nedara to ,ko patiešām vēlas...bet kautko citu skatoties ,kā cits negribīgi dara viņa kārotāko darbu
Nezkāpēc ir tā ,ka nekad nav tā ,ka viens otru mīl...ķēdes reakcija...je Anniņa --> Pēterītis--> Jurītis--> Lienīte--> Kaspariņš---> Anniņa -->pēterītis untājoprojām par apli vien un visi ir nelaimīgi...
Bet ...es gribu būt kopā ar viņu un man gribētos ticēt ka tas šoreiz nav mans kārtējais bulšits ,un ja reiz mēs esam kopā tik ilgi...jo viņš ir vienīgais ,kas spēj mani savarldīt...un jā ...protams neaizmirsīsim kolosālu seksu kas runā TIKAI par labu...
un es gribu...prom...Es gribu ceļu sev zem kājām es alkstu pēc mugursomas plecos ,kurā būtu iekšā tikai guļammaiss un bļodiņa VISSS. neko vairāk man nevajag... un tad iet pa ceļu kur deguns rāda un redzēt cilvēkus un vietas un sajust dzīvi...
tagat fonā skan lēna mūzika...etniskā , ģitāra , bjork , moby ,vientuļš kontrabass ,un lēns jungle ko vakar atradu viena pasista igaunja mājaslapā kurš man nesalasāmu iemeslu dēl bija safotografējis beigtus baložus lielā vairumā...
...tagad kad beigšu rakstī iešu karstā karstā dušā un stāvēšu atspiedusies pret auksto flīžu sienu un ceļošu tālu tālu... turp mans sekos šī mūzika un melnbaltas skices ,varbūt es pazīmēšu uz dušas sienām ar lūpukrāsu un acu zīmuli... bet laikam es vienkārši stāvēšu un klausīšos skaņās un attēlos kas ceļos cauri manam saprātam ,kā stilīgs newage kinoklips iebarojot daudz informācijas un krāsainu pludmaļu un mežu bildīšu...
...un tad es satīšos segā un centīšos aizmigt nedomājot ne par ko... un atkal iegrimšu domu plūsmā |
|