| ... so if you`re feeling lucky ,come and take me home. |
Oct. 24th, 2003|08:28 pm |
Kā Laimdotai Lāčplēša pilī gāja...
...Laimdotas vārdu neviens nespēja atcerēties atskaitot Spīdolu –viņa māsu. Laimdotu sauca gan par Laimu gan Dotu gan Dotlaimu bet par Laimdotu gan ne... Varjaubūt ka tas bija aiz sirsnības ,bet tākā Laimdotas konkrētā dzīvesvieta neatradās Vecpilsētas krutākajā mietpilsoņu rajonā Laimdotai vel pirms satikšanās ar Lāčplēša omēm – Melno Bruņinieku [kura pūles padarīt Laimdotu un Lāčplēsi par ziemassvētku zosīm nobarojot nevainagojās panākumiem dēl Lāčplēsa un Laimdotas sportiskajām aktivitātēm ;) Laimdota atgriezās mājās par 5 kg vieglāka un nu sver 59kg yippe ya kay :)) ] un Tanti Tanti tika piedēvēts senākās profesijas zīmogs. Tikai neiedomājies ka man viņas nepatika – tev ir supperīgas omes :)
Bet neskatoties uz šiem sīkumiem es pavadīju laiku visai patīkami... ceru ka tu arī... Nekas nevar būt labāk kā no rīta pamosties blakus savam draugam... Klausīties kā tu runā ,vērot tavas kustības ,sajust tavas siltās ādas smaržu un pieskārienus. Vārtīties pa gultu no deviņiem rītā vērojot kā tu guli un elpo ik pa mirklim atkal aizmigt un pamosties... un saprast ,ka tas nav sapnis ,ka tu tiktiešām esi man blakus. Piecelties no gultas tikai lai paēstu un izdarītu pāris Melnajam Bruņiniekam vajadzīgos darbus. Sēdēt kopā ar tevi virtuvē vēlu vakarā un skatīties ,kā tu smēķē sveču gaismā ,kā gaisā vijās dūmi... |
|