| rule no 1. - aizejot neatskatīties |
Oct. 3rd, 2003|09:45 pm |
Pista peža (pp) Perfect protection (pp) Power of peace (pp) Piselīgais pimpis (pp)
-“Māt ,kādēļ tu man agrāk nepateici ,ka pišanās ir dzīves pateisā jēga ?”- jautāja bērns stāvēdams akača malā.
-“Neatlika laiks mīlulīt ” ,- viņa atbildēja meklēdama pietiekami garu koku ,lai viņu varētu aizsniegt un iegrūst iekšā - ,”mani visu laiku pisa.”
Pēc mirkļa viņa tādu atrada un no visa spēka pagrūda savu dēlu ,kas sāka šūpoties.
-“Māt ,kas bija mans tēvs?”
-“Es nekad neredzēju viņu ,jo tad ,kad viņš mani pisa viņš neļāva man skatīties sev acīs.”
Joprojām šūpojoties ar asarām acīs mazulis sauca –“Māt ,Māt ,kā viņš tevi sauca ,kad gribēja likt tev just ,ka viņš tevi mīl? Kad viņš gribēja tev atgādināt ,ka vienmēr būs tev blakus?”
“iz-Pistā peža!” (pp)
Māte beidzot trāpija viņam zem ceļgala un viņš atmuguriski iežāvās rāvā. Ārā palika tikai melnsprogotā galviņa ,un viņš sauca - “Māt ,māt ,kāpēc tu mani tā ienīdi?”
-“Tāpec , dēliņ ka tavs tēvs mani tā mīlēja. ”(pp)
Pēc mirkļa laikā palika tikai lūpas. Sarkanās ziedlapas ,starp kurām vīdēja sniegblati zobi un pamatīgi ilkņi –“Māt...”
Bet viņa smējās. |
|