|
Sep. 6th, 2003|12:54 pm |
es vienkārši domāju.. ka ir tā dīvaini... nu... man ir tāda sajūta ,ka attiecības pāriet jaunā plaknē...
...nu tas ir tad ,kad vairs nav wiii un kur nez lai mēs šoreiz salaižam un kā un cik ilgi un vai kādam nav brīvs dzīvoklis vai gulta...bet var jau sākt vienkārši pasēdēt uz soliņa vai pastaigāt un parunāties... par dzīvi ,par bērnību...
...dīvaini ,bet šajā periodā skatoties otram cilvēkam acīs kamēr vņš runā tu pamani ,ka viņš nemaz nav tik ideāli skaists ,kā sākumā likās ,bet tas vairs nešķiet svarīgi... un ...nezinu...
kautkā šausmīgi tomēr jūtu to ,ka viņš ir gadu jaunāks par mani... man tā agrāk nav nācis iedziļināties savos boyfriendos... nezinu... es ar saviem 17 jūtos daudz vecāka ...nekā viņš vismaz gadus 2,3... mani kautkā vairs nevelk uz tusiem un pirtīm ,es daudz labprātāk pavadītu laiku ar viņu dievatā ,pastaigātu kautkur pa mežu ,aizbrauktu uz siguldu vai jūru. Fuck - neau tādēl ,ka tur jūra būtu romantiskā vieta ,bat gan tādēl ,kaman vienkārsi pietrūkst naturestuff! ...nu tās ir tās lietas par kurām es ar viņu nevaru runāt... par to ,ka man zajebalo satigāt augstpapēdēnēs un svārkos... par to ,ka es skaidri redzu... oh fuck
like- i konow whos the mr.right
but right now he`s mr.wrong.
...un varbūt tā ir ,ka tad ,kad ir labi ir grūti... bet toties tagad ir iestājies tāds ,kā miers...
slow motion un viss kustas ,kā palēninātā filmā... es uztveru tikai tās silgtākās notis...
pārējais nogrimst tādā kā miglā...peld viss un izliekās ,kā ilūzija.
ir viens īstais es ,kas darbojas neatkarīgi no visiem, šim es nav drauga, un vispār frendu. šis es pavada laiku staigājot un braukājot pa pierīgas mežiem ,un pilsētā parādās nelabbprāt un tikai naktīs. Atzīst tikai klusumu... un neatļauj nevienam sev pieskarties
otrs es ārējais, ir visai sabiedriska neona gaismu halogēnais spoks ,kas savam boifrendam pie rokas turoties vazājas apkārt , mīlējas skanot Korn un skūpstās piepipētās kafejnīcās ,mēdz piedzerties līdz nemaņai un pārpīpēt jēgu
protams es varētu mēģināt ar viņu runāt ,bet tam nav jēgas... es nezinu ko viņš grib... un vispār...
man riebjas mūžīgi būt kādam citam. piederēt. |
|