| Mans mīļais tu patiešām mēdz smagi SŪKĀT JOBANAIS LOHS |
Aug. 31st, 2003|10:59 pm |
Es... vienmēr esmu tā sliktā
Es nenāku laikā
Es nenāku tad ,kad tu to gribi
Es nesaprotu to ko tu gribi pateikt
Es klusēju
Es ņirgājos
Es esmu Tik vienaldzīga
Bet Tu
Pamani tikai to ,ka tev sāp
JA vispār tu kautko jūti
Tu nerēķinies ar mani
Ar to ,ka es strādāju 24/7
Un risinu visu problēmas
Kaut ari neviens pēctam neatceras
Ka zvanijis man raudot.
Un vel atlicinu laiku tev,
Iemācos gūt baudu no sāpēm,
Piekrītu
ČAU! Salaišanai, neveiklai klusēšanai ,salaišanai un ATĀ!
Tu spēlējies ar mani
Aizliedz iebilst
Iebaidi mani ,līdz es baidos vispār
Jebko pateikt ,
BAIDOS tevi aizvainot.
Laigan tev nav nekādu kompleksu
Pazemot
Vienalga ko!
Un tomēr es tev ticu ,
Paklausu
Srienu tikko ,kā varu
Iemīlos ,uzticos ,neļauju nevienam teikt neko sliktu par tevi
Bet zini mans mīļais ,es gaistu
Es gaistu.
Un kādu rītu
Tu pamodīsies par vienu drāžamu kuci tavā harēmā mazāk
Ha :DDDDDDDDD
ZINI... tu tikko noliki kausuli...
ES esmu muļķe
Bet tu esi nežēlīgs |
|