| it`s future baby |
Aug. 19th, 2003|10:54 pm |
Pārdomas par tagadējo un turpmāko dzīvi
esmu 17 gadus veca ,pabeigusi 10 klases ,tagad septembrī sākšu iet 11. Man ir blondi mati ,kas dabiskā stāvoklī lokojas , zaļpelēkas acis ,esmu 1.73 cm gara ,laigan pasē man ir rakstīts 1.75 , sveru 64 kg. Pašlaik bez konkrēta drauga ,taču ,ja vēlētos teikt jā vārdu nepilna msg attālumā es atkal būtu kopā ar savu bijušo draugu , nepilna telefonzvana attālumā ar cilvēku kas ir gandrīz 2reiz par mani vecāks. Taču es to nevēlos. Neesmu visai sekmīga ,taču savu izglītības līmeni uzskatu par pat ārkārtīgi apmierinošu manm vecumam. Pārzinu Krievu ,Latviešu ,Angļu un Spāņu valodas. Labprāt strādātu algotu darbu ,taču ne biroja kartupeļa vai pūdeļsekretāres amatā. Man nav ne jausmas kādu profesiju varētu izvēlēties, jo nekas mani neinteresē pietiekami ilgi. Taču sliecos uz žurnalistiku , režisoriem ,reklāmu vai glezniecību. Deru ārkārtīgi reti. Pīpēju vel retāk. Nekādus dragus nelietoju. Nav īpaši nākotnes plāni. Nav īpašas nākotnes izredzes. Mācos vadīt auto ,martā –aprīlī likšu eksāmenus uz tiesībām. Tad kad būšu pabeigusi skolu nezvai gribu palikt latvijā. Labprāt ceļotu apkārt pa pasauli , tikai ar mugursomu uz muguras un mīļoto cilvēku blakus ,dodoties apskatīt visas tās vietas ,kuru nosaukumi globusā izklausās noslēpumaini un vilinoši ,paliekot katrā vietā ne ilgāk pa gadu ,tikai tikilgi lai sapelnītu naudu ceļam tālāk. Varbūt kautkad vēlāk palikt uz dzīvi kautkur Grieķijā un dzīvot māla būdā ar pāris akriem zemes apkārt zem ultramarīnzilām debesīm un kūti kurā dzīvotu pārdesmit pusplikas vistas ,maza govs ar lieliem līkiem ragiem ,ēzelītis un pārdesmit olīvkoku. Zem mūsu kājām klints pakājē virmotu okeāns kurā peldētu kefales un jūrasgurķi ,un mani bērni netīrām mutēm (jo bērni kurus pastāvīgi nemazgā un nebaksta par uzvedību ir 100 reižu laimīgāki)spēlētos ar jūraszvaigznēm un es viņiem stāstītu par to vietu ,kur vienmēr ir auksti un cilvēki skatās televīziju un viņus vajā telefonzvani un viņi ir atkarīgi no interneta. Varbūt man pat nevajadzētu konkrētu mīļoto cilvēku. Pa bērnam no dažādiem vīriešiem ,kas man ir šķituši skaisti un izteiktas personības. Es rakstītu grāmatas un reizēm nestu iespiest savus stāstus uz vietējo Korfu avīzi ,par ko saņemtu naudu ,lai varētu samaksāt kredītu par zemesgabalu un savu māla būdu, vel nedaudz atlicinot maizei .Zivis saķertu mani bērni un vīrieši.
Un man tas nemaz nešķiet tik neticami un neiespējami. Man piemīt mežonīgs gribasspēks un vēlēšanās dzīvot un izdzīvot.
Varbūt es paceļam nonāktu kādā Bankokas bordelī ,bet mani tas īpaši neuztrauc. Arī tā ir dzīve. Un es to skaidri apzinos.
Vel es varētu apprecēties un pamazām un mērķtiecīgi raust naudiņu un beigt savu dzīvi kopjot mazdārziņu un skatoties ,kā mani mazbērni spēlējas zem rožu ceriem un vēro bites ,kas rāpo par viņu tuklajām roķerlēm tikai ar tādu laipnību un bezbailību ,kādu izjūt tikai mazie un nevainīgie. Vakaros es viņiem lasītu priekšā enciklopēdiju un svešvārdu vārdnīcu.
Varbūt es dzīvošu viena un gleznošu savus kaķus un vīriešus .Man patiešām nebūs bērni un es rakstīšu sleju par seksu SestDienā Rukšānes vietā //:) jo zinu ,ka varu to izdarīt daudz labāk. Vai Rīgas laikā.
Bet nē. Es gribu ceļot , redzēt zem savām kājām pazūdam ceļu ,gribu izjust siltumu un kveldējošu sauli ,gribu sulīgus arbūzus un pasauli. REDZĒT PASAULI PULSĒJAM. Gribu rakstīt , dzīvot un gleznot ,fotografēt mazus melnus bērneļus ar uzpūstiem vēderiem , Peldēties Nīlā un Gangā ,redzēt žurku templi un Sfinksas veramies nekurienē tukšām bet visuredzošam acīm.
Gribu neuztraukties par modi un pārtiku, par to ,ka vajag jaunas bikses tikai tādēl ,ka vecās jau visi ir redzējuši ,pirms viņas ir paguvušas nonākt veikala atlaižu plauktā.
Labi. ES TIKAI SAPŅoju. Tikai pārdomāju savas izredzes. Un uz to man ir tiesības. Pat ja tas viss ir tikai slima suņa murgi.
Current book: Arundhati Roja "Mazo lietu Dievs" |
|