| daudzko teikt |
Aug. 13th, 2003|05:58 pm |
Ha. Mana ģimene aizbrauca uz Ungāriju. Vecvecāki aizvakar aizbrauca uz Sāremā makšķerēt un tas nozīmē ka es esmu pilnīgi viena Rīgā uz pusotru nedēļu. Pirms trim mēnešiem man tā būtu likusies neiedomājama brīvība ,bet nu jau kādu pusmēnesi viņi nav parasijuši kur un kāpēc es eju un cikos. Agrāk man likās ,ka tā būs brīnišķīga dzīve ,kad mani liks mierā bet tagad liekas ka es viņiem esmu vienkārši pohuj. Ja es cenšos viņiem kautko paskaidrot vai pastāstīt vienkārši tāpat viņi mani pārtrauc pusvārdā un lepni smaidīdami saka , meitiņ tev taču nav jātaisnojas. Tu esi jau liela –ej un izpriecājies. Fuck. FUCK THE WORLD.
Un vispār...Es vakar cenšoties sameklēt kādu ,kam atliktu laiks priekš manis konstatēju ka nevienam tāds nav 2 iemeslu dēļ... Un man ir tāda nojausma ka es visiem esmu centīgi līdusi dirsā un galīgi apnikusi. Tākā mani dārgie “draugi” :))) dirsā jums vairs nelīdīšu ,nevienam nezvanīšu un laiku netērēšu. Paši gribēsiet zināsiet atrast.
/Off
ņemu velo un minos uz Maska4ku pakaļ savi sūri grūti nopelnītajai naudiņai un tad uz jūru. |
|