...Šodien nokāpu lejā uz “mauku veikalu” lai nopirktu kokosriekstu skaidiņas un vanilīnu cepumiem. Veikala stūrī ir netīrs galds ar šķību ķebli ,tur sēdēja drausmīgi nodzēries cilvēks (tas varēja būt vīrietis tikpat labi ,kā sieviete)ar pusaizdzijušu brūci sejā ,ko drīzāk varēja saukt par purnu vai viepli ,kurai pa visu bija uzlīmēts ārkārtīgi nehigēniska izskata plāksteris. Viņš/viņa spēlēja ģitāru un viņa/viņas rokas bija sarepējušas un netīras. Taču ģitāra bija salīdzinoši tīra un manuprāt piederēja cilvēkam ,kas sēdēja viņam pretīm ,ko es tobrīd redzēju tikai no mugurpuses. Gaidot kamēr pārdevēja izgremos manu informāciju un iztulkos to uz krievu ,lai saprastu ,ko es vispār gribu vēroju šos abus un klausījos ,kā radījums dziedāja(jeb melodiski gārdza vārdus - > manuprāt šim bezdzimuma un bezvecuma monstram reiz bija bijusi absolūtā dzirde). Pārdevēja vel kautko krāmējās un pa to laiku pagriezās otrs cilvēks – apmēram 23-27 gadus vecs ,manuprāt garīgi slims( jo kustējās visai dīvaini (viņa galva kratījās neatkarīgi no viņa gribas)) , viņam bija mugurā sniegbalts krekls aizpogāts līdz kaklam ,pareiza garuma melnas bikses ar buktēm , brūnas māklīgās ādas kurpes un koferis. Tas ar poh. Bet pie viņa krūtīm bija piesprausta nozīmīte – <b>JĒZUS KRISTUS</b> . Pirmajā mirklī man likās ,ka es apvemšos tepat uz vietas. Ciešāk apskatot nozīmīti (veicot manevru –es tikai pētu ledusskapja saturu) man izdevās noskaidrot ,ka uz nozīmītes ir rakstīts:

<size= 3>sludinātājs Vārds Uzvārds
<size= 4><b>JĒZUS KRISTUS</b>
<size= 3>draudze

...es neticu Dievam vai ticu minimāli...pagaidām... jo es vispār esmu par mazu lai pateiktu ,ka kaut kas ir īstā patiesība. Es tikai sapratu vienu atkal un atkal. Ka tas ,ka es esmu nolēmusi vairs nedzert neko nelietot un nepīpēt (starpcitu ko es centīgi pildu jau mēnesi) nāks par labu tikai man un maniem bērniem ,ko es reiz esmu sapratusi es gribēšu. Un tas ir tikai cilvēcīgi –vēlēties ,lai tu pati , vai cilvēki ,ko tu mīli nepārvēršas par monstriem ,kropļiem ,bastardiem vai rādījumiem ,no kuriem pāri ir palikusi tikai tāla atmiņa. Sūds ir viss ,ja tas tiek noslīcināts mūsdienu subkultūrā, kokoakolā ,televīzijā ,tajā ka dzert un pīpēt ir kruti un ka cilvēki to dara tikai tādēl ,ka nevar izturēt dzīvi. Diršana! Es esmu pasākusi nicināt šos ārēji cietos mīkstmiešus, fuckinos gliemežu radiniekus ,kas ir uzbūvējuši sev apkārt žogu –ES IENĪSTU VECĀKUS ,MAN UZDIRST ŠAI VALSTIJ ( IESAKU : izlasiet pagājušās SestDienas rakstus par hipijiem un tiem ,kas brauc prom no Latvijas) ES ESMU ATKARĪGS (Fiziski vai garīgi –sūdu ! tas ir viens un tas pats) NO CIGARETĒM ,MAN PATĪK NEDĒLAS NOGALĒS IEDZERT LAI ATSLĀBINĀTOS. Ziniet. Cilvēkiem IR dots gribasspēks. Lai salauztu jebkādas atkarības. Un KATRAM ir izvēle būt tādam pašam ,kā visi citi vai cīnīties. Savā mūžā es esmu satikusi tikai pāris cilvēkus. Un tie paši bija 60-90 gadus veci un pārcietuši visas okupācijas – mocīti un spīdzināti par atteikšanos atzīt pastāvošās iekārtas un tomēr izdzīvojuši. Es esmu par barbarismu ,par regresu progresa vārdā. Tiem kuri nespēj neliekties šīs sistēmas komercijas priekšā nav jēgas dzīvot. Dabā pastāv dabiskā atlase. Un es tikuntā ticu ka pasaule var būt perfekcionisma un taisnīguma kalnagals. Bet līdz tam būs jāiet gadu tūkstošiem ilgi ,ja vien kāds morāli paklūpot nezlaidīs šo planētu gaisā.