| |
[Dec. 28th, 2003|01:57 am] |
Ziniet kas ir pats svarīgākais? esības noslēpums?
tas ir noslēpuma noslēpums. Tas ,ka cilvēkam ir mūžīgi jāsaglabā kautkas viņa fantāzijās ideāls ,ko realitātē nedrīgst aizskart. Tā kustas visa pasaule - sapņu mašinērija...taču jau mēs gribam Dzīvot mums ir jāsaglabā viens noslēpums pašam no sevis.
ps.[nesaistīts ar iepriekšējo tekstu] es aizbraucu. taču paguvu vel pēdējā mirklī izīnīt cīņu ar sevi... jā tomēr laikam braucu, lai atiktu Viņu. Laikam. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2003|02:11 am] |
ai bļe jobanij vrot besii man ārā mēnešreizes kur ir mani painkilleri kur ir mani painkillerkur ir mani painkillerii kur ir mani pkur ir mani painkilleriainkillerikur ir manikur ir mani painkilleri painkillerikur irkur ir mani painkilleri mani painkilleri
..aaargh
un neiesakiet man tabletes kontracepcijai, es no viņām vemju nepārtraukti ,tagad tikai 7 dienas mēnesī. |
|
|
| fatal error |
[Dec. 28th, 2003|08:10 pm] |
| [ | mood |
| | funny bunny | ] |
| [ | music |
| | ghost hunters | ] |
He hē ,vai zinat ,kādēļ immortal ir atpakaļ? Tāpēc ,ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) chii mani pameta savas nekurnekadzemes viducī – t.i. neatnāca sagaidīt pieturā ,tāpēc es braucu atpakaļ uz Rīgu izbesīta ,ar nenormālām sāpēm vēdera rajonā sarijusies 6us 400tos ibuprofēnus. Bat tas jau nekas...nu ķipa itkā līdz mirklim kad sapratu ,ka braucot apkārt Ineša ezeram šoferis blenž uz manām kājām un 2 reizes gandrīz iebrauca grāvī –viņš mani vizināja pa velti jo es pēc viņa teiktā biju skaists jauns jautrs un laipns meitēns -viņam gan bija ap 60 un astīte :) Kopā ar šoferi izmaluši vecpiebalgu un neatraduši manu mīļoto vīrieti braucu atpakāl uz Cēsīm arī par velti joprojām tā paša iemesla dēļ. Pa ceļam iepazinos ar kaukāduomi ,kas brauca pie mazbērniem uz Valmieru un visulaiku runāja par politiku un ciempadomi un prasija manu viedokli par ciema padomes priekšsēdētāju XD .Nonākot cēsīs apdāvināju autobusa vadītāju ar apelsīniem smaidu un jaunāgada vēlējumiem. Tad zvaniju mammai ,lai pateiktu ,ka būšu mājās. Ši zvanijis Chii- izrādās ka tomēr uzradies mans dargais draugs tikai diemžēl pāris stundas par vēlu. Pēkšņi telefonbūdas durvis atrauj vaļā autobusa šoferis ,kas mani ir meklejis pa pus Cēsīm – man zvanot uz dispičerpunktu Chii ome , dodos ar viņu :) nu neko – tā arī viņai saku ,ka dodos atpakāl uz rīgu un tur nu neko diemžēl vairs mainīt negribu. Uzdāviņu 2 apelsīnus arī dispičerei.
Sēžu uz platformas nr9 minisvārkos un rozā pūkainā mētelī ar millzīgu paikas maisu ,kas mājās izrādijās 7 kg un 2 pudelēm kolas + mugursomu ar drēbēm un maisu ar 2 kurpju pāriem + rokassomiņu līdz uzrodās Āgenskalna iedzimtais alkoholiķis ar mobilo ,kuram izslēgusies baterija un 1 latu kabatā ar ko jātiek līdz Rīgai. Pļāpājam – man viss izbesijis ,poh ,parunāšos ar plostojošu akoholiķi. Pēc minūtēm piecām parādās 2 snoveri –viens no tiem nodzēris dēli – pārdevis lai samaksātu viesnīcu 4 dienas uz priekšu un nopirktu šmigu. Tagad nauda ir beigusis abi pohaini braucot uz Rīgu. Uz skatuves parādās vemjošs bomzis ,kam pievienojas tas snoveris ,kas dēli nav nodzēris un abi vemj, izrādās viņam esot senči atļāvuši aizbraukt uz kalnu uz 2 dienām –brīvlaika pirmo sestdienu svētdienu , a šis nozēries līdz šamajai pašai dienai. Iekāpju autobusā saceļot milzīgu kņadu ar saviem maisiem , līksmi apsveicinos ar vadītāju un paskat –ceļš uz rīgu man top par brīvu. Visi mani paziņas alkāni sastāda man sabiedrību līdz pat ceļa beigām un pat nenosper maku kamēr es guļu.
Jā ,aizmirsu pastāstīt kā es skrēju pa cēsīm ar saviem milzīgajiem maisiem ,lai sameklētu pastu :)
Nezinu ,kad būšu morāli gatava lai runātu ar Chii. Pašlaik man goda vārds negribas viņu pat dzirdēt nemaz nerunājot par redzēšanu.
Nu ko ej nu szin ko es darīšu jaunajā gadā. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2003|08:29 pm] |
atklāti sakot - es pašlaik pierijos :)
apēdu jau bundžu ar ananāsiem + 1 mango un šokolādi.
Vel ēdīšu vistas -ingvera sojas zupu
(baiss misījums :) )
tas viss nervu nomierināšanai.
ja jūs rīt redzat kādu agri no rīta skrienam pa grīziņkalna rajonu ,kā traku tad ziniet ka tā ir immortal kas bēg no pierīšanās sekām. Bet ja nopietni -man vienkārši ļoti patīk skriet. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2003|11:47 pm] |
| [ | mood |
| | sad | ] |
| [ | music |
| | tat twam - tumša nakte | ] |
Visvairāk par visu man sāp tad ,kad viņš jūtas nelaimīgs ,vai vaino sevi, kaut es varētu sevī paņemt visas tās sāpes kas ir viņā, visas viņa bēdas. Es ... laikam ... Like - thats... kinda falling in love? ak dievs es nezinu nezinu... kā to var zināt kad tu kādu patiešām mīli?
kaucu kā kuce...jeb lēnām kļūstu par cilvēku... varbūt man šī atšķirtība no viņa ir vajadzīga lai saprastu ,ka ir atšķirība starp visiem AGRĀK un manu stulbo iemīlēšanos un ka visskam ir kāda vērtība...ka viss ir VIŅĀ. |
|
|