|
May. 21st, 2003|11:38 am |
noželojami wnk. Neatceros ,kad es pēdējo reizi esmu jutusies tik sīka un stulba ,kā tagat. Wnk gribas prom. Emigrēt uz mēnesi vcai astoto planētu no saules whatewr kura tā būtu. Drošivien šāda sajūta ir tad kad cilvēks pēkšņi ierauga sevi no malas -sunim pakaļ skrienošu ,mūžīgi nobijušos pokemonu drāžamo kucīti. Principā jau nav nekādas kaut vismazākās jēgas kautko vispār rakstīt ,jo man atklāti sakot vairs nav ko teikt. Rodas ajūta ka moš wnk vajadzētu savākt pirmo ,kas gadās pa ceļam un apprecēties. oja cik stulbi ,bet es vairs negribu pārmaiņas... to ,ko es gribu [teorētiski idiote tāda] es nevaru dabūt ,tākā man tagt ir pohuj kas.
Šīs nedēlas laikā man tik cītīgi ir bāzts degunā ,ka es esmu sīkā ,ka mīļā miera labad es labprāt atgriestos sestajā klasē. Sāktu visu VISU no jauna. ...manšķiet ,ka man lai dzīvotu ir vajadzīga jēga ,kāds konkrēts mērķis uz ko tiekties ,bet palēnām pēdējā gada laikā pazaudējot pēdējās emociju paliekas un cilvēkus ,kuri varēja man būt nozīmīgi es vairs neko neuzskatu par pietiekami svarīgu.
..nja šitas ir privāti...bet man atklāti sakot ir vienalga ,es pat nezinu ar ko mani vel varētu sāpināt... ir tāds sāpju slieksnis kuru pārkāpjot vairs nejūt neko.
varbūt tomēr uzlikt to jūzerpic no rotten.com?
damn
varbūt man vajadzētu apiet apkārt tam ezeram un pamētāties ar čiekuriem. |
|