immer

Pārāk daudz privātu ierakstu un neviena publiska- pēdējā laika bilance, kuru tieši šovakar prasās uzlabot. Protams, pirms tam uzrakstot arī vienu privāto savu personīgo sajūtu ierakstu. :)
Gribas padalīties un sev palielīties, lai neaizmirstas, ka šodien noskrēju tik lielu gabalu, kā brīvā dabā nekad vēl nebiju noskrējusi. Pie tam arī pieklājīgā ātrumā, kas mani pašu pārsteidza. Rītvakar jāaizņemas no tēta mašīna un jāizbrauc tas gabaliņš, lai saprastu, precīzi, cik tas ir. Kādu brīdi jau biju to atmetusi, bet tagad atkal atgriežas doma, ka Rīgas maratonā būtu jāskrien 20 km, nevis 5. Protams, joprojām 10 km distance manām spējām ir vistuvākā, bet pāris līdz maijam atlikušo mēnešu laikā tikšu līdz 20 km. To šodien apņēmos. Un, tā kā apņemšanām nepieklājīgi bieži gadās aizmirsties vai novienkāršoties, pierakstu tieši šo apņemšanos publiski. Viss. Tas ir pateikts. Ne ar vienu par to vairs nerunāšu, kas jau man vispār diezgan tipiski, bet skriešu vismaz 3reiz nedēļā, ar katru nedēļu palielinot attālumu, lai jau aprīlī būtu tikusi līdz vajadzīgajiem 20 km. Negribas jau skriet tos 20 km maratona dienā par katru cenu- līdz izkārtai mēlei un pusmiršanas sajūtai- gribas tā, lai smuki- ne pašā pašā beigu astē un tā, lai beigās vēl ir spēks pasmaidīt- gan jau vismaz Baiba un Maija atnāks paskatīties manu ākstīšanos.
Kā jau vienmēr- ceļojumi priekš manis ir vislabākais enerģijas uzlādētājs- tāda sajūta, ka atkal varu visu- pa darbdienām strādāt, vakaros skriet, riteņot un pēc tam lasīt grāmatas un brīvdienās rakstīt maģistra darbu, prakses atskaiti un darīt visas pārējās lietas, lai beidzot šovasar tiktu vaļā no skolas un būtu pilntiesīga mag.iur.
Ak jā, un, protams, pa vidam jāaizbrauc vēl kādā ceļojumā, jo apzinos, ka ar šobrīd saņemto enerģiju līdz jūnijam neizvilkšu tādā kvalitātē, kā gribas.
Klausos repeat režīmā "Vējā" un nesaprotu, kā vairākus mēnešus esmu iztikusi bez šīs dziesmas klausīšanās. Viņa ir tik ļoti manējā- ar vārdiem, noskaņu un, protams, Ķiģeļa balsi. Es esmu kļavas dvēsele :)