immer

Ha! Man arī beidzot ir iesācies 2009.gads - veicu sarežģīto plānotāja nomaiņas procesu. To darot, protams, sanāca pāršķirstīt visu 2008.gada plānotāju, lai pārrakstītu uz jauno nepieciešamās lietas. Jāatzīst, ka tas izdevās negaidīti ātri- gan pārlapošana, gan pārrakstīšana. Cik jocīgi, bet nē, drīzāk, loģiski- kad esam iekšā notikumos, tie liekas tik būtiski, mūsu dzīvi mainoši, ilgi notiekoši un sarežģīti, bet, kad skatās uz viņiem atpakaļ jau no attāluma, vispār liekas- ka nekas jau tā pa īstam nav bijis. 2008.gads - nu kas tad viņā tāds ir bijis? Esmu pieņēmusi dažus lēmumus- dažus, kurus jau tagad nožēloju, dažus, par kuriem ļoti priecājos, dažus, par kuriem savu viedokli vēl neesmu noformulējusi, dažus, kuru mans iekšējais vērtējums jau vairākas reizes ir paspējis mainīties un par visiem iepriekš minētajiem vēl var mainīties. Tāpat dažu šo lēmumu rezultātā diezgan pamatīgi esmu nomainījusi dislokācijas vietu, beigu beigās tāpat atgriežoties sākumpunktā ar domu, ka gribu palikt te pavisam, bet nebija pagājis vēl pat pusgads, lai saprastu, ka vēl ne tuvu neesmu izaugusi līdz brīdim, kad gribas sākt "pieaugušo dzīvi" - ar uz kredīta ņemtu dzīvesvietu, mašīnu, un sajūtu, ka tajā vietā, kur esmu, domāju palikt lielu daļu savas dzīves un pa lielam nekas vairs strauji un neparedzami nevar mainīties.
Visā visumā- sajūtas diezgan līdzīgas tām, kas bijušas dažās iepriekšējās gadu mijās. Vienīgi ar to atšķirību, ka ar katru gadu jūtos apmierinātāka ar to, kurā vietā šobrīd atrodos, ar to, kādi cilvēki man ir apkārt, un ar saviem iepriekšējā gadā pieņemtajiem lēmumiem. Laikam jau normāls izaugšanas process ar mani notiek- arvien vairāk visas iepriekš minētās lietas ir bijušas atkarīgas no manis- arvien vairāk mācos tās visas ietekmēt. Nezinu, cik labi sanāk, bet man patīk vieta, kurā šobrīd atrodos- no visiem aspektiem raugoties. :)