immer

Pirmās nedēļas pēc ierašanās visiem stāstīju un sajūsminājos, cik labi izskatās gados pavecākas korejietes. Domāju- tas tāpēc, ka viņas tik ļoti izvairās no saules, un tas ir galvenais lēnākas nenovecošanas iemesls. Manas naivās domas šajā jautājumā piespiedu kārtā ir mainījušās. Koreja tiek uzskatīta par valsti, kur tiek veikts visvairāk plastisko operāciju pasaulē. Ne tikai sievietēm gados, bet arī vīriešiem un arī padsmitgadīgiem bērniem. Jaunībā sejas vaibsti tiek padarīti mazāk aziātiski- pielaboti acu plaktiņi, padarot acis platākas, kā arī novērsts deguna plakanums. Tas ir raksturīgi arī citiem aziātiem, kaut gan ne tādos apmēros kā Korejā. Toties Korejā skaitās normāli arī samazināt sejas platumu- nogriežot liekās kaulu daļas, un iegūstot šaurāku seju. Tas man atgādina šausmu stāstu par meiteni, kura apmēram 16 gadu vecumā pagarināja savas kājas, lai viņas augums sasniegtu stjuartēm noteikto ideālo standartu. Viņa gan bija amerikāniete vai eiropiete, nevis aziāte. Citi aziāti korejiešus uzskatot par trakiem. Meitene no Honkongas stāstīja, ja viņa viņa sašaurinātu vai kā citādi pielabotu savas sejas formu, viņa riskētu palikt bez draugiem un sava puiša pilnīgi noteikti.
Un arī ne visi korejieši pret to izturas vienādi, lai gan tas skaitās "normāli", ja vispār tāds vārds eksistē. Kad biju vakariņās ar trijiem korejiešiem- savstarpējiem darbabiedriem, divi no viņiem uzjautrinājā par trešo, kurš "pārtaisījis sevi, lai izskatītos pēc eiropieša". Pirms tam nebiju par to iedomājusies, bet, salīdzinot "pārtaisīto" ar abiem pārējiem, atšķirība ir pietiekami liela, lai es beidzot arī saprastu, kā izskatās cilvēki, kuriem ir bijušas operāciju komplekts "acis+deguns". Laikam līdz šim to nespēju atšķirt, lai gan ļoti daudz biju par to dzirdējusi, jo pārāk esmu pieradusi pie dažu tik ļoti kārotā eiropiešu izskata.
Sākot novecot, tiek taisītas jaunas operācijas, iegūstot to izskatu, kuru es uzskatīju par izvairīšanās no saules rezultātu.