| |
[May. 16th, 2008|05:14 pm] |
es pat nezinu, par ko domāju, kad kādam šejieni rādīju, nu, es taču tomēr šeit esmu viskailāk
publiskā intimitāte, protams, nav nekas jauns, esmu rādījusi savas dienasgrāmatas rokrakstos, dzejoļus, pārstāstījusi diktofonam nevainības zaudēšanu, teikusi, ka dievinu, ienīstu vai drīzāk abus reizē, esmu mīlējusies telpās kurās ir vairāk par mani un vēl vienu, esmu pēc pusnakts zvanījusi, lai stāstītu par savu tēvu, un esmu smaidījusi maziem bērniem
tikai tā ir bijusi vieglāk panesama intimitāte
un atšķirība ir tā, ka šoreiz daru to visu vienlaicīgi, un spiediens kļūst arvien nepanesamāks |
|
|
| |
[May. 16th, 2008|08:30 pm] |
gribētos nekrist galējībās, bet nevaru valdīties, izlasīju tos dzejoļus un tagad zinu, ko gribu skūpstīt līdz apnikumam (man ātri apnīk, starp citu)
dzīve ir tik jauka un interesanta, kad izdzēš shēmas un aprēķinus, visu bijušo un pierasto, un, haha, es varētu smieties līdz pasaules galam un justies brīvi un īsti, jā, tāda ir vienaldzības (pat ne tā, drīzāk piedrāšanas, ja nav bail izklausīties vulgāri, un man laikam nav) burvība, jā gan
man ir labi vienatnē, taču atzīšos, esmu gatava daļēji piedot banalitātes, ja ar tām man tiek glaimots |
|
|
| |
[May. 16th, 2008|08:40 pm] |
|
paskatījos vecākus ierakstus; kādreiz mēs ar valodu labāk sadzīvojām |
|
|