|
[Jul. 12th, 2008|12:16 am] |
distancēšanās vairs nav tik viegla un patīkama andrejsala ir vientuļa vieta, ja nesmaidi, un tādas ir arī visas pārējās, neviens negrib skatīties uz skumjām, arī es ne, tās ir mulsinošas, sarežģītas, nu, tādas, kurās negribi piedalīties un nezini, kā lai nemanāmāk aizbēg, visi telefoni, kuriem gribētos piezvanīt, sen jau klusē, un es esmu viena kaut kur elizabetes ielā, tālāk viena kaut kur strēlnieku ielā un visbeidzot viena dzirnavu ielā. un tad es esmu viena mājās. viena istabā un viena gultā. un nevienu tas interesē, un tā tam jābūt. jo skumjos neviens negrib mīlēt, mani mīl tad, kad esmu lolita vai izglītota mauka, ne tad, kad tas tiešām vajadzīgs. tikai tad ne. tad pasaka "traki" un novēl labu nakti. |
|
|