| |
[Jun. 21st, 2008|11:42 pm] |
es atkal skatos sienās un ceru, ka tur būs kas labāks
man pajautaja visas tās apātijas iemeslu, un es nemaz nezināju, ko lai atbild, jo visi varianti ir vienlīdz tāli no pareizā, es nepārdzīvoju sevis dēļ, arī citu ne, varbūt tas ir par alkoholu vai laiku, vai jaunību, tikpat labi kaut par Ķīnu un Tibetu, par ko man, godīgi sakot, nospļauties
it kā jau vajadzētu priecāties, jo tagad es zinu, ka dažiem nav vienalga, es zinu, ka ir, pie kā iet, ka ir, par ko domāt, man nav vientuļi, nē, tā nav tā sajūta
man šķiet, ka viss ir labi, taču sajūtas to noliedz, un es vairs nesaprotu, kurai sevis daļai man tagad vajadzētu noticēt, man pat šķiet, ka nekādas dualitātes tajā visā nav un nekad nav bijis, bet es droši vien kļūdos, jo nezinu, ko domāt un kā just |
|
|
