| |
[May. 30th, 2008|08:17 pm] |
šopēcpusdien nomazgāju no sevis nost Visdārgāko un tagad smaržoju bezpersoniski, drīzāk pēc Drogām kā pēc cilvēka, un daudz par daudz domāju par sliktajiem un labajiem brīžiem, kas bijuši un pagājuši pēdējo trīs dienu laikā, kad šampanieša bijis pārpietiekami un es tā arī neesmu pa īstam aizmigusi, un jāatzīst, ka nesaprotu, kas vispār notiek. atmiņā ir daudzu cilvēku sejas, starp kurām grūti vilkt kaut kādas paralēles un varbūt nemaz nevajag, un es pati esmu kaut kādā ziņā pazudusi starp lietām, kas notiek pavisam aplami, tās vienkārši tā notiek, neļaujot pat īsti apdomāties, ko, kā un kāpēc, un, lūk, es nesatieku to, ko gaidu, taču tos, kurus negaidu, vairāk priecājos satikt, un es dažādās variācijās varētu pateikt tieši to pašu. es pārāk iedziļinos dažos sev neglaimojošos izteikumos, lai saprastu iemeslus, kas liek tik tālu aizdomāties, taču priekšnojauta saka priekšā, ka nekā interesanta tur nebūs tik un tā. un ka nav vērts. ka atkal jau visprimitīvākais variants ir īstais. utt.
vienalga, es priecājos par naktīm. un nedaudz arī par visu pārējo. daļēji. |
|
|
