Aprīlis 17., 2007
imagine | 20:52 ejam dzīvot, parādi man to, kā aizmirst pasaulīgo kā atdot pēdējo, kā neko nedabūt, bet dot abi mēs, divatā, apmāto vilcienā
pastāsti, ko kārojas Tev no visa, kas spīd kristāls, sudrabs, zelts vai parasts vasaras rīts abi mēs, divatā, apmāto vilcienā
es neticu bagātībai, tā pievilties liek tev ir tik daudz, bet Tev nepietiek abi mēs, divatā, apmāto vilcienā
vairāk naudas vai vairāk tā- man Tev nepateiktā vairāk mantas vai sirds, ko neaizmirst abi mēs, divatā, apmāto vilcienā
Njaa, Kivicham shis tas tomeer savaa laikaa bija izdevies.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |