|
Septembris 5., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) imagine | 19:17
Turpinot tēmu "lielpilsēta mani mainījusi", apgalvošu to, ka esmu kļuvusi drusciņ maita. Bet tā drusciņ, līdz galam vēl ne.
Kā tas izpaužas? Nu, kā lai saka.. nejūtu līdzi bezpajumtniekiem.
Ironiski pie sevis pasmejos par ļautiņiem no laukiem.
/Kaut gan ironiski es smejos par visu, ne tikai par viņiem (pati tāda, ja kas)/
Nu lūk.. mīlestībai jau sen neticu, jo domāju, ka iespējama tikai spēcīga pieķeršanās.
Mīlu tikai sevi, un citu domas mani uztrauc tikai atsevišķos gadījumos.
Protams, reizēm esmu bezgala sirsnīga, gatava atdot pēdējo kreklu un naudu, lai palīdzētu, samīļotu vai iepriecinātu. Bet nez kāpēc šādi brīži paliek arvien retāki un pieder tikai īpašiem cilvēkiem.
Nez kāpēc es reizēm sāku izmantot cilvēkus tā, kā citi reiz ir izmantojuši mani- un, kas pats trakākais, ka sirdsapziņa klusē! Gaidu, kad šī kaut ko teiks, protestēs, strostēs, bet nekā, klusē.. nez, varbūt nedaru neko nosodāmu, vai arī- šī draudzene mazlietiņ notrulinājusies..
Gala secinājums, kas izriet no minētajiem spriedumiem, ir loģisks un labs arguments, proti, mana āda kļuvusi biezāka.
Un labākais, ka man patīk šitā un nemaz nejūtos maitiski!
PS. ko vakarnakt darīju, neteikšu, bet man patika:))
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |