Jūnijs 20., 2006

08:04 - Nakts sarunas Vakar nevarēju aizmigt un sapratu, ka laikam tomēr gulēšanai līdz 13-30 dienā nav pozitīva ietekme uz manu veselību. Mocījos, vārtījos, grozījos, sedzos un atsedzos, knosījos gultā līdz pat kādiem 01-30, un arī pēc tam miegs bija tāds puscaurumains- ik pa brīdim modos, skatījos pulkstenī, līdz beidzot: "yeeeaaaahhhh- I feel good!" [modinātājs] un nācās celties. Nu lūk, tad jau, protams, miegs man nāca un celties negribējās... Īstenībā kaitina tā miega neesamība. Nezinu, vai vīriešiem arī tā ir, bet sievietēm tas ir raksturīgi- ja neguli, tad domā. Un, ja domā, tad domā visādas lietas. Manu prātu vakar traucēja jautājums: kur beidzas patīkama uzmanība un sākas kaitinoša uzmācība? Un kā lai tu, cilvēks ar rozā brillēm uz acīm, zini to robežu?! Protams, var uzlikt 'ignore' režīmu uz kādu brīdi, bet- fuck! Ir tik nežēlīgi grūti noturēties, to pat nevar izstāstīt! Ja vīrieša cilvēkam galvā spēj būt tikai viena, vai, lielākais, divas domas, tad sieviete var domāt vairākas lietas vienlaikus un paralēli.. Un tas reizēm ir tiešām kaitinoši. Pašai riebjas, ka visām citām lietām cauri dominē viena. Un šādā veidā, protams, var ātri un fiksi kādam uzkrist uz nerviem. Apnikt. Bet vsjo. Saņemšos un apslāpēšos. Nevar tak šitā. Kā pamatskolā.. Labrīt, starpcitu! Garastāvoklis:: darbs darbs darbs Mūzika: nekas labs

(iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi