|
Jūnijs 8., 2008
 | 13:24 - par savu pirmo normāla cilvēka weekend'u 8)
Piektdiena ar necerētu pasācienu manā necilajā dzīvoklītī, tad Vecrīga un 5os gulta. Celšanās jau pēc 12tiem, lai paspētu uz itāļu valodu (nokavēju 15 min anyway), tad biļetes uz vilcienu- līdz 18:05 abas ar Zani sēžam vilcienā, ēdam zemenes un dzeram šampi. Uj, kā mēs viņu taisījām vaļā, ahhh- protams, šķita nesmuki ņemt un šaut vagonā, tad nu devāmies uz starptelpu un tur Zane knibināja vaļā. "Man nāk ārā, nevaru noturēt vairs!!" -PAUKŠ- un sāk putoties jau arī uz grīdas.. Nu, nekas traks- saslaukamies, savācamies un ejam atpakaļ uz savu vietu, ar pavisam neitrālu skatienu ignorējot pārējos- it kā roka turētu ne šampja pudeli, bet, piemēram, desu :D
Disko nakts bija ok, auksti nebija, odu arī ne, bija dziedāšana, lēkāšana un cīņa par vietu deju laukumā :D (mēs uzvarējām). Atpakaļceļā pirms abas manas biedrenes aizmiga, aprunājām Mārtiņu M., ar kuru pavisam nelaimīgā kārtā iepazināmie, kāpjot ārā no Cēsu vilciena un secinot, ka mums nav īsti nojausmas, uz kuru pusi tas Vienības laukums vispār meklējams. Ak, par šo jaunieti varētu runāt un runāt.. smieties un smieties! Tikai pats viņš, šķiet, nemaz nenojauta, ka smējāmies nevis par viņa sestdienas vakaru PBK filmu atstāstu, bet gan par viņu pašu.. Piemērs- sēžam kafejnīcā, Zane un viņš ar aliņu, es ar Martini (kas gan vairāk pēc vermuta parastākā garšoja, toties maksāja uz pusi mazāk kā Rīgā), un pļāpājam. Džeks stāsta: "Aizejam ar kolēģiem atpūsties, iedzert pa aliņam, skatos, sēž džeks ar meiteni, laikam randiņš. Un tas džeks stāsta par savu darbu!! [te atskan smieklu jūra no viņa mutes- hahahahaha] Nu, kurš normāls cilvēks randiņā stāstīs par savu darbu! [Ahahahaha]"
Šajā mirklī mēs ar Zani saskatamies, bet neko nesakam. Pie sevis nodomāju- nu AĻĻO, puis, kas tur TIK pārcilvēcīgi smieklīgs?
Puisis turpina:
"Nu, redzu, ka meiča sāk mest acis uz mani, meklēt glābiņu, nu, tad gāju un uzaicināju šo dejot..."
[Atkāpe: pirms tam džeks lepni stāstīja, ka viņam esot divas iesaukas: Jautrais un King of the Dancefloor. Cipa, nereālais krutais dejotājs- saslavināja sevi ne pa jokam. Diemžēl disko laikā nerdzēju neko no 'nereālas dejotprasmes'- džekiņam viens solis un aidā- esmu baigi foršais. Viņš dejoja apmēram tikpat vienveidīgi kā es. Tikai atšķirība tāda, ka es sevi saucu par ņērgu dejuzālē, kamēr viņš - par dejugrīdas karali.. Nez, varbūt ļaudis bija apveltīti ar lielisku ironijas devu, kad nosauca Mārtiņu M. šādi? AHAHAHAH]
Stāsts turpinās:
"... nodejojām visu nakti ar viņu, džeks bēdīgi skatījās. Tad piegāju viņam klāt un teicu- draugs, kurš tad runā par darb pirmajā randiņā?! Ta nu es to meiteni dabūju!"
Ar Zani saskatamies, nezinot īsti, smieties vai raudāt.. Aij, unikāls radījums. Un par to dabūšanu arī jau atsevišķs stāsts- jaunsastaptais paziņa lielījās, ka varot dabūt jebkuru meiteni. Pēc 2 stundām pie sevis nodomāju: ja jau dabūšana nozīmē dejošanu 5 m atstatumā, tad droši vien es arī puspasauli jau esmu dabūjusi :D :D
Ak. Paldies Dievam vienā brīdī, kad šis bija aizrāvies ar pakaļas kustināšanu mūsu priekšā, abas ar Zani klusiņām un nemanāmi iejukām pūlī un laimīgi pazaudējām viņu. Huu, arī vairs nesatikām, aleluja! :D Citādi šis no mums ne soli neatgāja. Vienīgais, Zane izdarīja kļūdu- minēja savu uzvārdu- ir pamats domāt, ka oranžajā portālā viņš būs jau šo uzmeklējis un atsūtījis gaudu vēstulīti par to, ka esot pazuadējis mūs :D Būs japajautā Zanei, kā ir.
|
|
|
|