Oktobris 28., 2007

08:39 - Kaļķu Vārti- the very first time Nez, vai es vienīgā tāda- jo mazāk esmu gulējusi, jo vieglāk piecelties nākamajā dienā?! Vakar, maģiskās stundas laikā, kad visi dara ko grib, jo laiks tiek pagriezts atpakaļ (tātad nekas nav bijis), mēs ar Zani, Ogli un vienu vecu krastmalas paziņu lēkājām Kaļķu Vārtos, reālos tuc-tuc ritmos. Par spīti iesnām, asarojošam acīm un rudens rosinātajai vēlmei nekur-neiet-gulēt-mājās, nepavisam nenožēloju, ka tomēr aizgāju. Vispirms izpīpējām mandarīnu ūdenspīpi vienā no istabām iestādē ar nosaukumu "4 rooms", safočējām visādus erotiskos kadrus ar nenormāli seksīgu dūmu pūšanu tieši objektīvā, tad jau mazliet sasildījušies, devāmies uz jau minētajiem Vārtiem. Tur biju pirmo reizi. Sākums gan nebija daudzsološs, stāvējām līdz ar citiem jaunajiem cilvēkiem un cilvēcēm rindā, drebinājāmies un nesapratām viņu iekšā-laišanas, precīzāk, nelaišanas sistēmu. Daži tika bez rindas, dažus bez redzama iemesla (mēs, diemžēl, šajā grupā) vienkārši atstāja aiz durvīm ikreiz, kad tās atvērās. Rinda pavirzījās vien tad, ja kāds visu gaidīšanas pasākumu pasūtīja nafig un gāja meklēt ko labāku. Nu, vai vismaz ko tādu, kur viņš tiktu ielaists iekšā bez lūgšanās :D Tomēr laime uzsmīnēja arī mums, un kopā ar nezināmu džeku bariņu tikām ielaistas- laižot džekus, apsargs uzmeta skatienu arī mums un ar aicinošu galvas kustību sauca iekšā- jeiij! Un, iedomājaties, laikam es kļūstu vecāka ne tikai pēc pases skatoties, bet arī ārēji- pēdējā pusgada laikā man vairs nav prasīti dokumenti, kaut esmu gājusi galvenokārt uz 'ieeja-no-21' vietām. Bet varbūt viņi blondīnēm līdzīgās laiž tāpat vien..? :) Publika tur jauka- pārsvarā latvieši ar retiem sekstūristu izņēmumiem. Ok, pierunājāt, varbūt daži ārzemnieki te komandējumā atbraukuši.. Enīvei, ļaudis forši un ne pārāk pillā (te nu atkal jāsaka- vienmēr ir izņēmumi). Par mūziku gan cits stāsts- nu, neiet jau man ļoti pie sirds tie breikbīti un dauzāmie gabali. Tad jau labāk pakratos pie kaut kā smagāka, nekā mīcos pie šī. Paldies DJ, pēc kāda laika tomēr sāka skanēt arī kaut kas melodiskāks un tad sajutos labāk. Īsāk sakot, bija forši! Un lai jūs nemulsina fakts, ka Juglā biju kādos 3:45 (šis mērīts jau pēc pulksteņa sagriešanas), bet tagad esmu jau darbā. Šorīt piecelties tiešām bija pārsteidzoši viegli! Centrā ierados agrāk kā jelkad darba dienas rītā- 7:20! Jācer, ka ļaudis nebīsies no manas zemās, varen seksīgās un aizsmakušās balss. Tas ir iesnu un vakardienas rezultāts. P.S. Tā pumpa uz pieres gan jau sāk kaitināt. Dikti. Garastāvoklis:: chipper Mūzika: Radio Swh ROCK

(iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi