Augusts 28., 2006

17:03 Trolejbusā viena sīkā pluinīja papīru un svieda to zemē, blakus sēdēja māte un skatījās, bet neko neaizrādīja. Kad es, acīmredzot, pārāk dusmīgu skatienu paskatījos, māte beidzot pievērsās sīcei un kaut ko teica, ik pa brīdim paskatoties uz manu pusi. Es nedzirdēju neko, jo kā parasti biju atslēgusies no ārpasaules ar austiņām ausīs, bet varēja saprast, ka teksts bija apmēram šāds: "Beidz, nav labi tā, paskaties, tā tante jau dusmīgi skatās, atnāks un paņems tevi..." vai kaut kas tamlīdzīgs.. Pēc tam es centos sīci nevērot, bet, ja es būtu konduktore, tad aizrādītu gan, ka cūkoties sabiedriskajā transportā nav labi. Sīkā turpināja savu izklaidi, un māte atkal paskatījās uz mani. Pēc tam uz konduktoru un sīcim parādīja uz viņa pusi, atkal bīdot kādu "ļaunais onka nāks un paņems tevi" tekstu. Koduktors sīces izklaidi vēl nebija pamanījis, tāpēc, redzot, ka abas lēdijas skatās uz viņu, sīcim piemiedza ar aci un muļķīgi pasmadīja. 'Ak, vectētiņ', es domāju, 'smaidi vien- drīz varēsi vākt kopā tās drazas, ko sīcis piekaisījis, un pie sevis pukstēt, kā tu to nepamanīji...' Mūzika: Evanescence: My immortal

(3 jau sačukstējušies | iečuksti)

19:54 Ja jums šķiet, ka draugiem.lv esmu sastopama retāk nekā kādreiz biju, tad jums ir absolūta taisnība. Esmu pārcēlusies uz realitāti un citiem portāliem. Un ziniet, nemaz neskumstu:)! Garastāvoklis:: aiziet, aiziet, aiziet Mūzika: Guano Apes - Living in a lie

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi