Jūnijs 19., 2006

13:41 Šonakt/šorīt es daudz sapņoju. Protams, tagad vairs neko īsti neatceros, bet katrā ziņā tie nebija jaukie nakts sapnīši. Drīzāk tādi nelieli murdziņi.. Labrīt, vispār. Nu esmu augšā. Garastāvoklis:: tūliņ sāksies Mūzika: perfect day

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

20:15 - atcerēšos.. tāpēc pierakstu:) Tajā maija sākuma vakarā (liekas, 4./5.maijs, 2006) es daudz strādāju un jutos nogurusi, bet tomēr paralēli čatoju ar Viņu. Un tad pēkšņi, neatceros kuram gan bija tā ģeniālā ideja, bet izlēmām pēc mana darba beigām (tas ir, pēc 0-00) iet uz kino. Protams, parasti pēc savām vakara maiņām negribās neko citu, kā vien ātrāk aizripināties mājās un čučēt, bet pavasaris man galvā un viss- pēc neliela brainstorma manā galvā es biju gatava neaizmigt. Tad sākās diskusijas par filmas izvēli, beigās palikām pie "Tristāna un Izoldes"- apmierinot manu vēlmi pēc nepārspīlētas/nepārbanalizētas romantikas un Viņa vēlmi pēc vērtīgas filmas. Tā kā seanss sākās 23-59, bet mans darbs beidzās 00-00, jau labu laiku pirms darba beigām biju kaujas gatavībā sekundi pēc pusnakts diebt uz taksi un traukties uz F/C cerībā nenokavēt un paspēt nopirkt biļetes. Piebraucot pie kinomājas, Viņš jau gaidīja ar mugursomu plecos- tajā bija iepriekš sarunātais Martini/Ponti/velnsviņzinkātursauc ("Kādu Tu gribi? Man viņi visi liekas vienādi"), kuru bija plānots iztukšot romantiskā noskaņā krastmalā pēc filmas un tad doties mājās katram savā kalpotājā (nu, tādi vismaz bija sākotnējie plāni:D). Tad nu kopīgi ieskrējām FC, par laimi paspējām nopirkt biļetes, vēl popkornu un alu, un pēc brīža laimīgi sēdējām zālē. Filma bija jau sākusies, un Viņš, izvilcis no mugursomas iegarenu pudeli, plastmasas glāzītē ielēja X dzērienu. Grauzām popkornu, dzērām katrs savu glāzīti un mēģinājām koncentrēties filmai. Teikšu godīgi, ka man tas diezko neizdevās. Jā, sižeta galvenās līnijas vēl atceros, bet sīkumus gan ne. Es pat īsti neatceros, kā filma beidzās- laikam Tristāns panāca mieru? Nu nesmejies tik skaļi, es tiešām neatceros. Bet zinu, ka beigas bija labas, un tas ir pats galvenais:) Tad nu izdzertas bija tikai kādas divas glāzītes un filma beidzās- jā, es dzēru nesteidzoties un ar baudu:) Bet jau līdz beigām izturēt bija grūti.. ne jau tāpēc, ka būtu pillā, ko jūs! Biju vienkārši apreibusi no tās naksnīgās kino sajūtas un, ak jā, arī nogurusi no darba, turklāt tovakar nebiju neko lāgā ēdusi. Tāpēc filmas beigās, pieceļoties kājās, drusciņ sajutos kā mākonī..;) Abi tādi apstulbuši izripinājāmies no kino, pirms tam pusdzerto 'martini' noslēpdami atpakaļ somā, un secinājām, ka ļoooti vajag. Nu, uz tualeti.. Nemaz nav smieklīgi, jo tādas lietas nevar gaidīt! Tāpēc steigšus devāmies uz Stockmann'a Čili picu. Sākās otrais cēliens. Čili pica nebija iepriekš plānota, bet jau minēto iemeslu dēļ mēs tajā iegriezāmies. Nu ja- un iegriezāmies, lai paliktu:) Miegs vairs nenāca, mākonī arī vairs nestaigāju- galva bija noskaidrojusies un uz mājām negribējās nemaz.. Man Viņš patika, to es sapratu jau pirmajā reizē, kad tikāmies, tāpēc negribējās, lai šis vakars tik drīz beigtos. Ar Viņu bija interesanti, jautri, patīkami būt kopā.. tā nu 'ieiešana tualetē' ievilkās līdz pat 6-00 rītā, kad Čili oficiante laipni piegāja klāt vienreiz, otrreiz, un vēlāk kāda cita arī trešo reizi, lai brīdinātu, ka viņi slēdzas ciet. Nu, vārdsakot, mūs izmeta uz ielas:D Plāns joprojām nebija izpildīts- krastmala un martini vēl gaidīja rindā, tāpēc abi tādi pavasarīgi sajukuši devāmies uz Daugavas pusi. Laukā jau bija gaišs, vietām bija redzami kādi sētnieki, reizēm garām pabrauca arī kāds auto, bet vispār- Rīga vēl tikai modās, bet mēs abi vēl nebijām gājuši gulēt.. Krastmala ir jau cits stāsts- jau uzrakstīts, un iespējams, kādreiz šiet pārkopēts arī būs (vēl nezinu, vai labi tā darīt- ņemt un copy-paste tekstu, kas ir rakstīts jau iepriekš, nevis nāk tagad laukā.. hmm.. ko ieteiksiet?) Bet krastmalu es atcerēšos ilgi. Viņš teica, ka es esot burvīga- nez, vai Viņš pats to atcerās un vēl tagad tā domā..? Bet es atceros un tam ticu vēl joprojām. Tālākais nav publiski stāstāms, bet, lai nerastos pārpratumi, gulējām mēs katrs savās mājās:) Tā, lūk. Un pasakiet vēl, ka dzīve nav skaista! :) Garastāvoklis:: atmiņas, eh Mūzika: hey, hey- i saved the world today

(iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi