|
Jūlijs 13., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) imagine | 13:03
man reiz bija tāds pen-friend Lietuvā, ar kuru sākām čatot caur delfi.lt pagājušogad, Eirovīzijas laikā. Tā nu vīnš tika arī manos draugiem.lv, tā nu mēs bijām norunājuši kaut kad tikties. Viņš bija informēts par to, kas manā dzīvē mainās, ka man ir draugs, ka man ir darbs, utml. Nu lūk- un šonedēļ viņš atsūta ziņu, ka ar vienu savu draugu dodas uz LV, vai nevaram tikties. Es šo jau laicīgi pabrīdināju, ka man jāstrādā, turklāt brīvdienās esmu prom un airējos pa Rindu, bet, atkarībā no tā, kad viņš būs Rīgā, mēs varētu arī uz brīdi tikties. Tad nu cilvēks, aiz laba prāta acīmredzot, šonakt 03-00 atsūta ziņu- atvainojos, ka pamodināju, gan jau tagad gulēji, bet nu kā tev ar darbu rīt un tā.. Tā kā vakardiena man nebija viegla diena, turklāt vēdera streiks joprojām nebija pārtraukts, jutos diezgan dusmīga, jo biju pamodināta (iepriekš ar manāmām grūtībām aizmiegot), turklāt zināju, ka šodien man bija ieplānotas citas, daudz svarīgākas lietas, ieskaitot kārtīgu izgulēšanos. Aizsūtīju diezgan skarbu īsziņu, ka rīt strādāju vakarā, un ka viņš tiešām mani ir pamodinājis. Atbilde arī vairs nebija diezko jauka, šis acīmredzot apvainojās- es taču atvainojos par to, ka pamodināju, turklāt tu jau arī varēji atbildēt uz īsziņu, ko tev sūtīju pirms 2 dienām. Oukei, tāda sms bija, bet man nebija nekādas vēlmes kaut ko atbildēt. Es pat nezināju, KO tieši varētu atbildēt, tāpēc klusēju.
Nācās būt ļaunai- izslēdzu telefonu, lai gadījumā neizdomā piezvanīt un saldi gulēju līdz pat rītam, murgojot par kaut kādu lietuviešu baru savā vecajā skolā, kuri ar mani negrib runāt... sviests.
Pamodos no pirmā miega, ieslēdzu telefonu un aizsūtīju atvainošanos ar savu atbildi. kaut gan nejutos ne drusciņu vainīga. Vienīgais, kas man riebjas, ja kāds uz manis ir apvainojies bez jebkāda redzama iemesla. Nez, ko viņš tad gaidīja?! Ka es ar slavas dziesmām un fanfarām sagaidīšu, kritīšu ap kaklu un aiz laimes apraudāšos?? Sorī, onkul, man ir draugs, man ir darbs, man ir sava dzīve, kuru šobrīd es baudu ikdienas! Un, lai kā būtu, es to visu nepakārtošu vienīgi tev.
Tikko atnāca sms- ok, es saprotu, bet tu klusēji iepriekšējās dienas, tāpēc es saskumu. ko tu dari rīt?
Heh. Man īstenībā paliek viņa žēl. Jo rīt es braucu ar laivām. Un parīt tāpat. Bet svētdien baudu divvientulību. Lūk.
|
Reply
|
|
|