Jūnijs 16., 2006

13:24 - pīkstu un pukstu man joprojām nāk miegs. eh. Turklāt izgulēšanās gaidāma tikai labi ja svētdien- šovakar uz mājām, rīt no rīta uz Jpili, vakarā uz izlaidumu un svētdien 5-30 jau autobusā uz galvaspilsētu (mēģinot iemigt, nesalaužot sprandu).. Vakardienas filma bija laba, un, ja es skatītos viena, noteikti vairāk domātu līdzi un galarezultāts būtu slapjš. Es klusām šņukstētu, bet asaras neslaucītu- ja asaras un/vai degunu slauka, tās paliek sarkanas un nākamajā rītā acu praktiski vars nav- to vietā ir divas šauras ādas krociņas, caur kurām [pārsteidzošā kārtā] kaut ko var arī saskatīt. Tāpēc man labāk patīk, ja tās dabiski rit savu ceļu pār vaigiem, kaklu un sažūst krekliņā.. Bet vakar noturējos. Vienā brīdi gan likās, ka nu būs, būsssss... bet saņēmos:) Kaut gan reizēm vajag ļaut sev izraudāties. Un... jam. Es gribēju vakar pateikt, ka esmu viņam tā īpaši pieķērusies, bet tomēr nepateicu. Atliek vien cerēt, ka viņš to nojauš... bet es pateikšu. Garastāvoklis:: touched Mūzika: it's all about you

(iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi