Jūnijs 21., 2007

13:24 vakardiena beidzās šodien, kad 04:31 zvanīju Smile taxi. vispirms atripinājām Viņu līdz mājām, tad es uz Imantu. martini lidinājās galvā, un nemaz nejutu, kā nosalušas bija kājas, bet iekšā.. bija tik silti. biju pateikusi, biju spējusi pateikt visu, ko gribēju, un reakcija bija īstā. es saprotu, ka Viņam bail zaudēt to, kas pašreiz ir. Viņš ir neziņā par to, kas varētu būt, bet ir daudz maz drošs par esošo. ar mani ir otrādi- esošais drīz neapmierinās, bet zinu, kas Viņu sagaidītu, ja notiku tas "varētu būt". tā nu abi sēdējām, Hansabankas ēkas ugunis spīguļoja Daugavā, bet mēs runājām.. un runājām, un runājām. daudz. secinājumu nebija. bija vien tas, ka kaut kas tajā visā ir. un šoreiz ne tikai manā galvā. un mums būs jāmēģina, nē, būs jātiek skaidrībā par visu. drīz. jo Viņam vajag laiku. droši vien, ka man arī vajag. bet varbūt arī ne. jo tam, ka esmu tikusi pāri visam bijušajam, vakar saņēmu pierādījumus.

(iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi