...

varbut taa ir neapzinaata atriebiiba par neuzticiibu.. varbuut arii, ka taa ir atmaksa par beerniibu.. varbuut ir kaads cits iemesls.. varbuut es vienkaarshi kljuustu par maitu.. bet es zinu vienu, ka NEKAD vairs nebuus taa kaa agraak, tas ir neatgriezenisks process..
juutos tuksha un skumja, bet es tikshu tam paari, ar laiku es mainiishos un viss atkal buus savaas vietaas, bet nekad vairs nebuus taa kaa agraak.. uzticiiba jau sen ir zudusi, atliek tikai cereet, ka cienja un sapratne paliks, ka es kaadreiz speeshu pienjemt otru taadu kaads vinjsh ir un nemeegjinaashu to paarveidot..
tagad ir gruuti, tagad arii es juutos kaa nodeveeja.. tagad esam liidzveertiigi..
es mekleeju sev attaisnojumu, bet zinu, ka pamazaam paarveershos par sniega karalieni..
kad manai sirdij bija jaaluust siikaas druscinjaas, tad taa paspeeja tikai mazliet ieplaisaat, jo aizsardzibas strateegjija nostraadaaja aatraak kaa uzbruceejs..
tagad manai sirdij apkaart ir ledus muuris.. un neviens netiek tai klaat, pat es pati vairs nee..
atliek gaidiit siltaakus laikus, varbuut saaks kust..varbuut pavasarii..varbuut nekad..es vairs nezinu..