cik ātri viss notiek
Labrīt!
Redz, mana apņemšanās rakstīt vienreiz nedēļā tomēr nav nostrādājusi! pa vidam bija vasara, atvaļinājumi un vēl nezin, kas.. un no rītiem nevaru vairs piecelties agrāk par mazo, miegs nāk, jo eju vēlu gulēt.. Bet šorīt man ir izdevies pamosties pirms viņa..
Pēdējā ierakstā Edoards bija velšanās speciālists, tik nevarēja no muguras atpakaļ uz vēdera apvelties.. tagad viņš jau ir kājās celšanās speciālists!!! Un tas viss pāris mēnešu laikā! Ar velšanos progressi bija ļoti strauji, pāris nedļās iemācījās gan uz muguras velties, gan atpakaļ, tad mums bija periods, kad sāka jau šļūkt, sākumā pa gultu, ar galvu mēģinot akut kur aizbakstīt spilvenus un tad jau arī uz zemes. Tad sāka pārvietoties šļūcot un ik pa reizei ceļot dibenu gaisā. Un augusta beigās sāka jau celties kājās! Un divas nedēļas atpakaļ sāka kārtīgi rāpot. Tagad viņš pārsvarā rāpo, reizēm, kad piekūst uz vēdera nolaižas un pašļūc.. un visu laiku ceļas kājās..un jau mēģina sākt pārvietoties turoties pie kā vien var..es viņam ļauju darīt, kamēr pats ir spējīgs noturēties kājās, nepalīdzu viņam un viņam ļoti labi sanāk! Milzīgs prieks par manu mazo cilvēkbērnu!
Un pagājušonedēl mazais mūs arī nedaudz nobiedēja, jo pēkšni viņam bija tempertūra 39.3 ceturtdienas vakarā.. par laimi jau piektdiena temperatūra turējas ap 37 un piektdienas vakarā, pamanīju, ka ir izlīdis zobiņa gals.. mūsu trešais zobiņš, augšējais ilkn;itis kreisajā pusē,. Turklāt izskatās, ka arī priekšējie drīz ārā līdīs.
Kaut kad oktobrī brauksim uz IKEA, lai beidzot iekārtotu istabu mazajam, kur viņš var droši rotaļāties. Tā kā man ļoti patīk Montessori metode, tad arī istabiņa būs tādā stilā. Viss bērna lielumā. Lai pats var aizsniegt un izdarīt.. matracis uz zemes, kur cerams, ka sāks gulēt drīz. Jo pagaidām vēl pie mums mazais guļ. Man patīk, ka viņš mums ir tik tuvu un no domas vien, ka viņš būtu jāliek gulēt otrā istabā, man bail paliek.. bet kaut kad jau tas būs jādara. un arī es iespējams varētu labāk izgulēties, ja nebūtu jābaidās, ka viņš var izkrsit no mūsu gultas (kas vienrezi ir noticis, bet es gulēju, pat neatceros neko, Fabrizio saka, ka esot izkritis, uz spilvena nokritis, es vinju esot pacēlusi un gulējām visi tālak.. un es neko neatceros :O)
Mūsu dienas paskrien ļoti ātri, starp pastaigu, celšanos kājās un reizēm mēģinājumiem uzēst kaut ko, kas nav mammas piens, vakars pienāk ļoti ātri!
Un es turpinu baudīt mana mazā dēlēna lielos sasniegumus!
Bučas!
Redz, mana apņemšanās rakstīt vienreiz nedēļā tomēr nav nostrādājusi! pa vidam bija vasara, atvaļinājumi un vēl nezin, kas.. un no rītiem nevaru vairs piecelties agrāk par mazo, miegs nāk, jo eju vēlu gulēt.. Bet šorīt man ir izdevies pamosties pirms viņa..
Pēdējā ierakstā Edoards bija velšanās speciālists, tik nevarēja no muguras atpakaļ uz vēdera apvelties.. tagad viņš jau ir kājās celšanās speciālists!!! Un tas viss pāris mēnešu laikā! Ar velšanos progressi bija ļoti strauji, pāris nedļās iemācījās gan uz muguras velties, gan atpakaļ, tad mums bija periods, kad sāka jau šļūkt, sākumā pa gultu, ar galvu mēģinot akut kur aizbakstīt spilvenus un tad jau arī uz zemes. Tad sāka pārvietoties šļūcot un ik pa reizei ceļot dibenu gaisā. Un augusta beigās sāka jau celties kājās! Un divas nedēļas atpakaļ sāka kārtīgi rāpot. Tagad viņš pārsvarā rāpo, reizēm, kad piekūst uz vēdera nolaižas un pašļūc.. un visu laiku ceļas kājās..un jau mēģina sākt pārvietoties turoties pie kā vien var..es viņam ļauju darīt, kamēr pats ir spējīgs noturēties kājās, nepalīdzu viņam un viņam ļoti labi sanāk! Milzīgs prieks par manu mazo cilvēkbērnu!
Un pagājušonedēl mazais mūs arī nedaudz nobiedēja, jo pēkšni viņam bija tempertūra 39.3 ceturtdienas vakarā.. par laimi jau piektdiena temperatūra turējas ap 37 un piektdienas vakarā, pamanīju, ka ir izlīdis zobiņa gals.. mūsu trešais zobiņš, augšējais ilkn;itis kreisajā pusē,. Turklāt izskatās, ka arī priekšējie drīz ārā līdīs.
Kaut kad oktobrī brauksim uz IKEA, lai beidzot iekārtotu istabu mazajam, kur viņš var droši rotaļāties. Tā kā man ļoti patīk Montessori metode, tad arī istabiņa būs tādā stilā. Viss bērna lielumā. Lai pats var aizsniegt un izdarīt.. matracis uz zemes, kur cerams, ka sāks gulēt drīz. Jo pagaidām vēl pie mums mazais guļ. Man patīk, ka viņš mums ir tik tuvu un no domas vien, ka viņš būtu jāliek gulēt otrā istabā, man bail paliek.. bet kaut kad jau tas būs jādara. un arī es iespējams varētu labāk izgulēties, ja nebūtu jābaidās, ka viņš var izkrsit no mūsu gultas (kas vienrezi ir noticis, bet es gulēju, pat neatceros neko, Fabrizio saka, ka esot izkritis, uz spilvena nokritis, es vinju esot pacēlusi un gulējām visi tālak.. un es neko neatceros :O)
Mūsu dienas paskrien ļoti ātri, starp pastaigu, celšanos kājās un reizēm mēģinājumiem uzēst kaut ko, kas nav mammas piens, vakars pienāk ļoti ātri!
Un es turpinu baudīt mana mazā dēlēna lielos sasniegumus!
Bučas!