Viss mainās..
Kaut kā biju piemirsusi, ka grasījos te rakstīt vismaz reizi nedēļā.. bet nu ceru, ka es labošos un sanāks atrast laiku, lai turpinātu šo iesākto tradīciju.. jo ir tik jauki pēc gadiem pārlasīt, lai kārtīgi atcerētos, kā gan gāja šīs jaunās dzīves sākuimā.. :)
Mazais ir velšanās speciālists, lai gan pagaidām māk tikai uz vēdera apvelties, atpakaļ uz muguras vēl nav iemācījies, bet gan jau ar laiku.. šodien pamanīju arī, ka sāk jau mēģināt celties, balstoties uz plaukstām.. savādāk mēģina "rāpot", jeb, atspiežoties ar galvu pret gultu, ceļ augšā dibenu un ar pirkstgaliem, pēdām stumjas uz priekšu, tik smieklīgi, bet viņam labi sanāk, pagiadām to dara tikai gultā, jo uz grīdas es viņam klāju apakšā dvieļus un tie slīd, kad viņš mēģina "rāpot", nesanāk tik labi kā gultā.. katrā ziņā, nevar vairs nekur atstāt vienu, ja nu vienīgi uz grīdas, kur viņš nevar nokrist..
Aizvakar mums bija otrā pote, arī šoreiz temperatūra parādījās, mēģinājam iztikt bez zālēm, bet vakar no rīta tomēr iedevām pusdevu, jo mazais gandrīz necik nebija gulējis un tā kā pie mums jau tā ir traki karsts un viņa'm grūti, ar 37.8 temperatūru vēl grūtāk.. toties pa dienu izturējām bez zālēm, neskatoties uz to, ka viņš bija diezgan niķīgs un lielāko dienas daļu pavadīja vai nu man rokās vai nu slingā, par laimi mums ir slings!!!! Savādāk es nezinātu, kur likties, tikai pateicoties slingam, man izdevās viņu iemidzināt, jo temperatūras dēļ viņam bija grūti iemigt.. :( Toties izturējām visu dienu, ap 12iem bija pat 38 grādi uzkāpusi, bet viņš iemiga un tad jau nokritās līdz 37.3, vakarā atkal bija gandrīz 38, bet jau ap 22:00 ap 37 laikam bija, ta kā zāles vairāk nedevām un šorīt mazais spirgts un žirkts! Arī pa nakti ļoti labi gulēja, ta kā otrā pote ir veiksmīgi pārdzīvota, nākamā tikai kaut kad janvārī būšot, tā mums teica! :)
Vēl varu pastāstīt, ka mazais joprojām cītīgi runājas, šobrīd ir atklājis jaunu veidu, kā izdvest skaņas un viņam ir topā "mba-mba-mba", liekot augšlūpu pāri apakšlūpai, tik smieklīgi.. un pirmdien viņš trennējās kliegšanā, visu pēcpusdienu pavadīja mēģinot skaļi kliegt, hahaa..
Ta kā man ir milzīgs prieks būt kopā katru dienu ar Edoardu un piedalīties viņa attīstības procesā, ja sākumā man bija vieglāk atstāt uz stundiņu viņu kādam, tad tagad no domas vien man bail paliek.. nezinu kapēc, mani ir pārņēmusi baiļu sajūta, negribas viņu nevienam uzticēt, pat ne Fabrizio :O tas gan nav forši un nepatīk man šī sajūta.. ta kā sākšu pie tās piestrādāt, jāsarunā ar Fabrizio mammu, lai brauc divreiz nedēļā uz divām stundām ar mazo pabūt, lai es varu mierīgi nodoties vai nu mājas darbiem vai arī manām studijām/darbiem.. līdz ar to sākšu arī sevi pamazām radināt pie nebūšanas ar Edoardu 24h diennaktī..lai gan es ļoti ceru, ka es atradīšu iespēju strādāt no mājām un man nebūs jāsškiras no Edoarda ne vairāk kā uz 4h dienā.. bet pagaidām viņš vēl ir tik maziņš, par to domāsim nedaudz vēlāk.. lai gan laiks ir sācis tā skriet, pirmie trīs mēneši likās ilga mūžību, tagad laiks skrien, ka nespēju līdiz sekot, tulīt jau mums būs pieci mēneši!!!
ok, lai visiem lieliska piektdiena un rīt jau nedēļas nogale klāt! :*
Mazais ir velšanās speciālists, lai gan pagaidām māk tikai uz vēdera apvelties, atpakaļ uz muguras vēl nav iemācījies, bet gan jau ar laiku.. šodien pamanīju arī, ka sāk jau mēģināt celties, balstoties uz plaukstām.. savādāk mēģina "rāpot", jeb, atspiežoties ar galvu pret gultu, ceļ augšā dibenu un ar pirkstgaliem, pēdām stumjas uz priekšu, tik smieklīgi, bet viņam labi sanāk, pagiadām to dara tikai gultā, jo uz grīdas es viņam klāju apakšā dvieļus un tie slīd, kad viņš mēģina "rāpot", nesanāk tik labi kā gultā.. katrā ziņā, nevar vairs nekur atstāt vienu, ja nu vienīgi uz grīdas, kur viņš nevar nokrist..
Aizvakar mums bija otrā pote, arī šoreiz temperatūra parādījās, mēģinājam iztikt bez zālēm, bet vakar no rīta tomēr iedevām pusdevu, jo mazais gandrīz necik nebija gulējis un tā kā pie mums jau tā ir traki karsts un viņa'm grūti, ar 37.8 temperatūru vēl grūtāk.. toties pa dienu izturējām bez zālēm, neskatoties uz to, ka viņš bija diezgan niķīgs un lielāko dienas daļu pavadīja vai nu man rokās vai nu slingā, par laimi mums ir slings!!!! Savādāk es nezinātu, kur likties, tikai pateicoties slingam, man izdevās viņu iemidzināt, jo temperatūras dēļ viņam bija grūti iemigt.. :( Toties izturējām visu dienu, ap 12iem bija pat 38 grādi uzkāpusi, bet viņš iemiga un tad jau nokritās līdz 37.3, vakarā atkal bija gandrīz 38, bet jau ap 22:00 ap 37 laikam bija, ta kā zāles vairāk nedevām un šorīt mazais spirgts un žirkts! Arī pa nakti ļoti labi gulēja, ta kā otrā pote ir veiksmīgi pārdzīvota, nākamā tikai kaut kad janvārī būšot, tā mums teica! :)
Vēl varu pastāstīt, ka mazais joprojām cītīgi runājas, šobrīd ir atklājis jaunu veidu, kā izdvest skaņas un viņam ir topā "mba-mba-mba", liekot augšlūpu pāri apakšlūpai, tik smieklīgi.. un pirmdien viņš trennējās kliegšanā, visu pēcpusdienu pavadīja mēģinot skaļi kliegt, hahaa..
Ta kā man ir milzīgs prieks būt kopā katru dienu ar Edoardu un piedalīties viņa attīstības procesā, ja sākumā man bija vieglāk atstāt uz stundiņu viņu kādam, tad tagad no domas vien man bail paliek.. nezinu kapēc, mani ir pārņēmusi baiļu sajūta, negribas viņu nevienam uzticēt, pat ne Fabrizio :O tas gan nav forši un nepatīk man šī sajūta.. ta kā sākšu pie tās piestrādāt, jāsarunā ar Fabrizio mammu, lai brauc divreiz nedēļā uz divām stundām ar mazo pabūt, lai es varu mierīgi nodoties vai nu mājas darbiem vai arī manām studijām/darbiem.. līdz ar to sākšu arī sevi pamazām radināt pie nebūšanas ar Edoardu 24h diennaktī..lai gan es ļoti ceru, ka es atradīšu iespēju strādāt no mājām un man nebūs jāsškiras no Edoarda ne vairāk kā uz 4h dienā.. bet pagaidām viņš vēl ir tik maziņš, par to domāsim nedaudz vēlāk.. lai gan laiks ir sācis tā skriet, pirmie trīs mēneši likās ilga mūžību, tagad laiks skrien, ka nespēju līdiz sekot, tulīt jau mums būs pieci mēneši!!!
ok, lai visiem lieliska piektdiena un rīt jau nedēļas nogale klāt! :*