...

vai kaa laiks skrien, ja taa padomaa ir jau divas nedeljas pagaajushas kopsh Edoarda dzimshanas.. bet vienlaiciigi liekas, ka tas viss tik vakar notika un arii, ka tas viss ir tik sen noticis.. shodien mazais negulj, nezinu kapeec, bet tik vien kaa iemidzinaaju, lai pusdienas uztaisiitu un paspeetu paeest.. tagad ar atkal jau augshaa, shodien negrib man atveeleet ne mirkliiti briiviibas...aaa...
tikko izdevaas no jauna mazo iemidzinaat, nezinu, ko es daru nepareizi un kapeec reizeem vinjsh ne par ko negrib guleet..
no vienas puses es saprotu, ka vinjsh ir veel tik mazinjsh un vinjam gribas visu laiku manu siltumu un tuviibu, jo taa vinjsh ir pavadiijis savus pirmos 9 meeneshus, no otras puses gribas reizeem nedaudz briiviibas, gribas kaut ko padariit maajaa vai vienkaarshi netaa paseedeet vai stulbi tv pablenzt.. taapat kaa dzemdiibaam nebiju gatava, taapat arii nebiju gatava shitik lielaam paarmainjaam manaa dziivee.. bet domaaju, ka ar katru dienu ir arvien vieglaak un vieglaak un saaku pierast pie taa, ka neesmu vairs viena..