|
Jan. 29th, 2019|09:02 pm |
un tad vēl kaut kā sanāk saruna, kuras laikā uzzini, ka viņam joprojām nav vienaldzīga tā... sieviete. nu kaut kādā mērā. nē, nu kas tad man būtībā ar to visu.
kaut kā... jocīga sajūta, ja godīgi. vienkārši jocīga. jo... es esmu kaut kādā kategorijā kura ir vairāk kā draugi, mazāk kā mīļākie. lauleņi ar ne. un diez vai, jo to pat es negribētu, ja tā pavisam, pavisam godīgi.
jā, es viņu mīlu. nopietni. man ir skaidrs, ka es viņu mīlu.
viņā ir daudz kas tāds, kas man der, pārāk daudz, bet galvenais ir sajūtas. bet nekas nebūs, nekad nebūs. viņš tur, es te.
un vispar, tas pat nav galvenais.
mīlestība ir jocīga lieta. pavisam jocīga. neko no tā visa nesaprotu.
ak jā, vai viņš mīl mani? vispār mīl gan. un man ir bail... ka vairāk nekā es domāju un saprotu, tikai tā izrādīšana nav tāda ļoti klasiska.
pareizāk sakot, darbos ir, vārdos nav. |
|