| svars |
Mar. 11th, 2019|03:50 am |
kaut kā pēdējos.... 5 vai 3 gadus svars nāk klāt, nu es saprotu, ka vecums un ne tik kustīgs dzīvesveids kā agrāk, arī vielmaiņa un tā, bet ... sāk nepatikt. un vislielākā bēda ir tā, ka man nelīdz sportot, neēst utt. jo tad man psichosadaļa galvā aiziet pa pieskari. Burtiski.
Es cenšos, pioniera goda vārds, bet ... es negribu diētas, es negribu... negribu pie tā strādāt, es gribu, lai ir kā agrāk - ēd ko gribi un vienalga sver 50 kg. ok, tagad drīkst 55 kg. tas būtu normāli.
kā lai saņemās? kā lai pasaka sev, ka man vajag... bet patiesībā, ko tad īsti man vajag? man darbs ir uz kājām 12 stundas pēc kārtas, pēc tā nekādas fiziskās aktivitātes vairs neprasās, goda vārds. pārtika - jā, darbā sūdīga, kā jau DUSā, griķus līdzi neņemu. a varbūt vajag?
vingrot vajadzētu mājās, kaut kad sanāk ar, muguras dēl, bet atkal dēļ stulbā darba man izkrīt tās dienas, ja strādāju, jo nu nav manī celties 6 un vingrot, vai arī 21 pēc darba izlikties, ka man tam ir spēks un iedvesma.
un es jūtu, ka vielmaiņa vairs nav tā. jā, man jau ir 40 gadi, pie kam - nav arī ārējas motivācijas kaut ko darīt lietas labā, jo sevi mīlu tādu, kāda nu esmu. diemžēl.
vai par laimi. |
|