| dēls |
Feb. 20th, 2019|09:23 pm |
es gribu puiku, viņš teica, skatoties acīs un šķelmīgi smaidot. es nodomāju - re kā ! beidzot viņš grib puiku, jo mums tak ir meitas. es tā arī nedzemdēju to puiku sapnī, paliku nez kāpēc stāvoklī, varbūt tāpēc, ka viņš pazuda no mana sapņa līdz ar apziņas mirkli - kāds puika, kādu dēlu?! Tu esi miris.
Bet ļoti skaidri redzēju, dzirdēju un apzinājos. viņš nemainīja savu veidolu uz citu, palika viņš pats līdz galam.
es saprotu, ka nekad nespēšu dzīvot bez šīs apziņas, ka viņš man ir bijis. man nedrīkst to atņemt . nevajag. viņš ir daļa manis ar ko man ir jāsadzīvo laiku pa laikam, citiem jau es šito nestāstu. |
|