| |
[Jan. 13th, 2020|08:49 pm] |
ir tāds brīdis, kad tā komunikācija ir apmēram tāda : sveiks, kā nu iet? paldies, labi. Un tev? arī labi.
un viss.
un nekas jau cits neatliek kā vien pašam izdomāt, kas tur varētu būt pie vainas, sajūtu vairs par to nav īsti nekādu, jo nu godīgi sakot - kas gan tur var būt.
un tomēr.
ak jā, pavadīju 2 dienas šopingā, nu zin ko, gandrīz tā, ka NEKAD VAIRS.
toties ballē biju smuka.
un vēl, man jau ir vienalga, ka citi ir pa pāriem un es nē. vienkārši fakta konstatācija. |
|
|