| ciba |
[Feb. 25th, 2019|08:21 am] |
būtībā ir baigi labi šitā, norakstīt nost no sevis visu kas prātā ienāk un tad pēc kāda laika izdzēst, pāršķirt lapu un dzīvot tālāk. jo ir tā, ka pateikt vārdos bieži vien nevar to visu, baigais murgs un arī negribās par sevi dzirdēt visādas lietas, ka nepareizi domāju, elpoju, dzīvoju...
tāpēc ir labi šitā. |
|
|
| ciemiņi |
[Feb. 25th, 2019|08:22 am] |
manai vecākajai vakar palika 14 ...
visu citu starpā bija arī bračka... nu otrs bračka, ne manējais. bet viens, ar puiku. sieva nebija. man jau kādu laiku bija sajūta, ka viņa negrib braukt pie manis, ka nekas no tā ko gatavoju negaršo, neder, lai gan es īpaši pieskatu, lai nekur nav ne sīpolu, ne ķiploku, kā arī paprikas, ko viņa kā izrādās arī neēd. ..
un jā, viņa vakar nebija. nekāda vaina. es jau nesaku, ka bija slikti. vienkārši mana intuīcija jau labu laiku šito dziedāja priekšā. un vēl... varētu kādreiz piedzerties divatā ar R. un izrunāt visu to, kas ir sakāms. par N. par dzīvi, par visu. par patiesajām sajūtām. Viņam vakar palika 47 gadi... vecs vecis pēc būtības, ja vien būtu dzīvs... tad gan tā neliktos un viņš būtu jauns un foršs.
bet tā mēs runājam par visu ko, tikai ne paši par sevi. bet toreiz gan... pirms gandriz 9 gadiem, mums sapasēja domas, ka pasaule ir sabrukusi. jo mūsējā tāda bija, katram savā veidā, bet noteikti sabrukusi. |
|
|