| ir |
[Jan. 28th, 2019|03:37 pm] |
kaut kāda tā sajūta, ka nekad nebūsi gana labs. tas iesēžas sirdī, prātā, dzīvē .... un tu skrien dirsu plēsdams, lai pierādītu pretējo.
un vienalga, vienalga kāds pasaka.... ka vajag būt vēl labākam vai citādākam.
un hops, vienā brīdī tev tas ir vienalga. sēdi un brīnies. un patiešām vienalga. nu ne tā, ka līdz vēmienam vienalga, bet pēkšņi ir pretargumentācija kāpēc esi šitāds.
un kādus daudz, labus gadus ar šo var dzīvot un justies labi. pieņemt, ka esi foršs, labs un vispār ...
un tad, negaidītā brīdī, varbūt negaidītā pavērsienā kāds saka : nu tu zini, tādam kārtīgam vīrietim jau vajag ko citu, citādāku, labāku, Tev jāmainās, lai to iegūtu.
dirsā darbs un materiāls. vismaz uz kādu brīdi. |
|
|