Tā kā jau augusts būtu, tad arī man būtu kaut kas jāieraksta. Lai nerēgojas uzraksts "jūlijs", man kā par apkaunojumu - kā klusais liecinieks, kurš mēmi un tomēr paveic neiespējamo - izpauž manu noslēpumu, tas būtu - Slinkums. Slinkums te izpausties, kaut vai zinot, ka neviens tāpat šito nelasīs. vīīī, cik labi ka manas draudzenes(paziņas, nav nojausmas kas tās īsti ir) nezin ka te rakstu, tās jau ņemtu un izmantotu izdevību.... chausmas... un nevajag ar citiem lasīt - it kā jau man tas pašai, pēc dienasgrāmatas definīcijas, būtu nepieciešams. Njā - un tomērt, es labprātāk ieeju čatot, nekā atņemu tik dārgajai nodarbei kādu minūti, lai to veltītu šejienei... varētu teikt, ka tas gudri darīts, jo te nejūtu vajadzīgo gandarījumu, pēc domu sakārtošanas pa plauktiņiem,un secinu vien, ka nav jēgas. bet vērt ciet šito bodīti ar negribas... ja nu kādu dienu uznāk tomēr lielā vēlme rakstīt savu domu memuārus.
tā kā pašlaik tādu nejūtu tad secinu,ka manc prāts i tāpat labi tiek galā ar notikumu apgremošanu un ievadīšanu pareizajos ledusskapja kambaros.
nu tad novēlēšu sev - labu apetīti!