a es vakar satiku VIŅU.
Mans pēdējais ieraksts žurnālā ir par VIŅU.

To VIŅU kuru zinam, bet nepazīstam.....

aizgāji VIŅU satikt?

nu man bija jāmācās... ja TĀ/TAS :) būtu kāda/S kuru es pazīstu, tādā special dienā arī aizvilktos līdz v-rīgai, bet... nu TĀ/TAS - vnk nepazīstu un negribu arī!!!!!!!!

Nezinaataaji neko nesaprastu...:D A es nesaprotu, ko tas cilveeks domaa... Vispaar jau peedeejaa laikaa neesu nemaz meegjinaajusi iedziljaaniet...

Nav jau arī bijusi vajadzība un gribēšana uzklausīt, iedziļināties, ko VIŅŠ/A domā, jo tas ir jau zināms un no galvas noskaitāms pat nakts vidū.

Nu jaa pareizi.... "Es neko nemaaku, nevaru..." Taapat kaa vienmeer!

Tāda ir dzīve. Es uzkavējos VIŅA/AS sabiedrībā tikai 2 stundas. Man pietika. Vairāk būtu psiholoģiski nepanesami un neizturami. Pat no 2 stundām man palika daži skrāpējumi, bet tie ātri sadzija.