 | |
|
Forši pastaigājām ar saulstariņiem Ben un Julie pa Oberkassel, Diseldorfas vienu no augstvērtīgākajiem rajoniem, pašūpojāmies, pasapņojām par redzamajām skaistajām villām ar skatu uz Reinu, džipiem un privātajām autostāvvietām, pie katras mājas divām, pasmējāmies, varbūt tas viss nemaz nav tik smieklīgi? |
|
| |
|
"I love you" - anybody can say that. Love doesn't pay our rent or the bills. The point is, I don't need love, I already got it. Men don't go around looking for love either, they go around looking for sex. |
|
| |
| |
| |
|
Vakar piedalījos pēcpusdienas tējā ar sava sponsora menedžeri un viņa ģimeni- jauko sievu un meitu. Sēdējām Maestro viesistabā uz Bīdermeijera mēbelēm, kūkām un Latvijas balzamu. Runājām par klasisko mūziku, ekonomiku, vēsturi, dzīvi ar augsti izglītotiem cilvēkiem, kura interesējas ārpus sava pagalma. Jutos piederīga. Nodziedot Štrausa "Morgen" arī laimīga. Tā ir mana vieta. Tas ir tas, uz ko es neatlaidīgi eju, uz ko iešu vēl vairākus gadus, ja vajadzēs, un kāpēc man daudz kas dzīvē neapmierina - viss, kas nav elite. There, I said that. PALDIES par burvīgo laiku un to atzinību, kura ir patiesi nozīmīga |
|
| |
|
= Gulēšana par naudu ir prostitūcija - Gulēšana pirms precībām ar broke dusty arī! Facts. Un nē, man tiešām nepatīk broke vīrieši un sievietes, kuras nobāzējas ar tādiem (nedod dievs, vēl māca single sievietei, kura gaida uz savu līmeni, norādīt, ka vajadzēto kādu *tādu atrast). TIeši ko tur vajadzētu respektēt. |
|
| |
| |
|
Kārtējo reizi forši pasēdējām ar Julie un Ben, augstskolā iegūtajiem saulstariņiem. Vakar bija arī lutināšanas diena skaistumsalonā. Es vēlos daudz pa tādiem dzīvoties. |
|
| |
| |
|
Vismaz uz kādu brīdi izdevās labi. Tad divi vārdi no clinginess un viss darbs vējā, medus mucā darva ir sasodīta lieta. |
|
| |
|
I HATE feeling attached. It actually makes me feel sick. Šis. Youtube pērles. Ilon, ir laiks piefiksēt. Cik smooth ripo mazāka ieinteresētība, un cik uzskatāma atkāpšanās pie kaut jelkāda lielāka siltuma vai garākas izteiksmes, vārdu sakot, investīcijas. |
|
| |
|
Nespēju izskaidrot dūrienus sirdī, kad redzu Maestro sāpes acīs un bezcerību par tālāko dzīvi. :((( Nespējot viņam piedāvāt ne atgriezt skatuvi ar savu mūža darbu - izveidoto kori un orkestri, ne vismaz kaut pārskaitīt pārsimt tūkstošu, lai nosegtu izveidojušos parādus, nu sasodīts. KĀPĒC nāku no nabadzīgas valsts. runājām ar Julie, viņas vecāki nav studējuši, bet dzīvo bez bažu. Manējie bija inteliģence, tētim bija pensija 400eur. Vācijā ar viņa profesūru un spējām man mantojumā būtu trīs mājas alpos un nosegtas dzīves izmaksas līdz pat beigām. Beidziet murgot, ka nauda nav svarīga. Bez tās nerakstītu, nedomātu, neeksistētu. Bet par mani tad kas. Mazums kā dzīve pagriežas. Taču visvairāk sāp sirds, redzot Maestro sāpes. |
|
| |
|
Par draugiem runājot, jādraudzējas ar tiem, kuri ir tavā līmenī. Tas, ka pirms 15 gadiem nejaušības pēc dzīve salika vienā solā, nenozīmē, ka jādraudzējas visu atlikušo dzīvi. Gluži pretēji, viss, kas neatbilst tavam level up un dzīvei pilnos auļos, ir noziegums pret sevi un laika tēriņš. Šobrīd tiek pārbaudīta draudzība ar Katarinu. |
|
| |
|
Vakar svinējām ar Ben un Julie, saulstariņiem, maģistra eksāmenu manu un Julie bakalaura eksāmenu. Dzērām šampanieti, džinu, ēdām picu un kokosriekstu kūku, dejojām pie Spice Girls un Queen diskogaismās, runājām par dzīvi, mūziku un visu, padalījos ar mecenātu balvu, uzsaucu vakaru, es nekad negaidīju, ka man būs tik forši draugi, pie tam jaunāki par mani, un ar kuriem būs tāds prieks dalīties. Foršie vācieši. Paldies. |
|
| |
| |
|
Cik burvīgi ir parunāt ar intelektuāli daudz virs vidējā esošo Astrīdu, nav spiediena, saspringuma, līdz ar to tur viss plūst, viss notiek, ar Viņu atkal viss ir ... How, HOW not to care, jo tad viss izdodas |
|
| |
|
Nupat, pēc teju četru mēnešu +/- veiksmīgas tekstošanas, jau sāk palikt par grūtu. Pie katras ziņas psihoju, ko darīt, jo aizmirsu uzlikt pofig. Rezultātā aizsūtu stulbākās izteiksmes vai neveiklākos vārdus. KAS TAS IR. Ko dod visi šie level up, sevis apgreidi, kuri NOTIEK, reāli, pamanu es un citi, ja viņam, kura priekšā visvairāk gribu mirdzēt, pretim sēž uzskatāmi izmisusi dāma. JOHAIDĪ. Man tiešām šie ir eksistenciāli smagi mirkļi, sevi pievilt vai nebūt savā potenciālā, tur kur to vajag. Tur, kur nevajag, tur nez kāpēc esmu, un tas vēl bēdīgāk. Vakarā sarunā ar Katarinu, kad aicināju ciemos uz Vāciju atvaļinājumā, izspruka teksts manā virzienā, ka cerības vēl nav zaudētas (runa bija par laulībām,kurās es joprojām savos Austrumeiropā par omes vecumu uzskatītajos 30 nestājos, lai tikai būtu bikses kājās, tā vietā gaidu atbilstošu partneri). Pēc sarunas aizsūtīju skaisti strukturētu runu, ar vēsturisko un ekonomisko kontekstu, ka sievietei ir vērtība pašai par sevi un dzīve tikai sākās, un vispār nav jādzīvo kā omēm. Gaidu atbildi. Tomēŗ tuva draudzene no skolas laikiem, pusi mūža esam pazīstamas. Taču tās atškirības, īpaši, man Rietumnieciskojoties un atsakoties dzīvot padomju mantojumā, ir uzskatāmas. Redz, ilglaicīgai draudzenei var runas sastrukturēt, taču pāris mēnešu vēstuļdraugam viss vienos klumpačos. |
|
| |
|
Aaaaaaa tā brīvība, kad viss ir pofig, viss plūst, viss notiek, izcili un potenciālā aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa klusums sasodītais |
|
| |
|
Kopš lieku pilnīgu po uz mūzikas skolas netalantīgo (izņemot vienu apdāvinātu meitenīti), vecāku gribā tur atrodošo bērnu muzikālo attīstību vai saviem standartiem, kļuvis krietni jautrāk stundās un bērni kaifo. Galvenais ir likt pofig, ka varētu to arī privātajā dzīvē. |
|
| |
|
Teikt, ka esi pašpietiekama, taču acīmredzami rīkoties pretēji, es vēlreiz ceru, ka viss nav zaudēts. |
|
