Tādas problēmas no bērnības, no vecāku problēmām, emocionālās noslēgtības, postpadomju audzināšanas, loģiski, ka nemāku veidot augstvērtīgas attiecības (kādas intuitīvi vēlos; kādu neesamības vai savu kļūdu dēļ ceļā uz tām pārdzīvoju līdz eksistences bezjēdzībai; kādas apkārt redzu gaužām maz). Šī eksistenc nudien ir bezjēdzīga. Tādi piepildījuma brīži ir vien mūzikā vai kādam palīdzot. |
Es zinu, ka, salīdzinot ar cilvēkiem kara apstākļos, šī ir Klagen auf hohem Niveau/sūdzēšānāš augstā līmenī. Tomēr, es bieži jūtos patiesi nelaimīga. |