Nothing can dim the light that shines from within... |
Pastāvīgs stress par Maestro veselību, pēc negadījuma vairāk vai mazāk klātesošs visu laiku. Īpaši zinot šī cilvēka nesaprātību. Pašpārmetumi sevis virzienā par pēdējo pusotru gadu, kurā vienkārši stulbi pazaudēju izcilāko un kvalitatīvāko vīrieti, kādu jebkad esmu satikusi. Izcilie un kvalitatīvie skatās uz tikpat izcilām un kvalitatīvām. Katrs vēlas spēlēt savā līgā. Viss sākās lieliski, taču mana tobrīdējā neizglītotība komplektā ar zināmu izmisumu lika viņam zaudēt interesi. Man ir žēl sava laika, kaut vajadzētu priecāties- nākamreiz zināšu, un apgūts ir milzu. Reizēm domās runājos ar saviem nekad nesatiktajiem vecvecākiem tur augšā un jautāju pēc padoma ai lūdzu kādu situācijas risinājumu. Ir pieļauts milzīgi daudz kļūdu, no tām svarīgākās nelabojamas. Laikam jau nav izvēles. Kā tikai skatīties uz priekšu. Cerēt, ka ir vēl kāds. Būt savā līgā. |