Kāpēc, kāpēc vajadzēja pusgadu mani pieradināt, ar tik jaukiem vārdiem, kādus nebiju dzirdējusi,
Ja viss tagad ir beigts, pat nesācies? Ko man ar šo darīt? Tikai nestāstiet par mācībām. Kad jau likās, ka neko nesaprotu no šīs tā sauktās dzīves, vakarnakts instagrama live Indra Salceviča minēja so pašu: mēs dzīvot gribam, nevis sisties ar grābekļiem, sauktiem mācībām. Ko man dod teicamnieces statuss skolā ar faktu zināšanām (31 gadā joprojām gaidu, kad noderēs), ja es nezinu, kā apieties ar vīriešiem un sevi aizsargāt, kas būtu daudz svarīgāk. Ne jau vīrieši ir slikti, tāda ir viņu daba, taču man mana daba ir svarīgāka! Vēlos dzīvot, ne stresot, naktīs gulēt, no situācijām iziet kā uzvarētāja, ne cietēja,
Protams, ka dzīvē notiek daudz kas labs!, Taču ir jārunā vienreiz par absurdu, ka to, kas tev nepieciešams, nemāca un tad gadiem tur mokies, līdz saproti, cik izmisīgi nepieciešami ir visur un vienmēr sevi likt kā prioritāti. Un no večiem ir jēga vien, ja viņi ir turīgi, citādi, tie ir vieni sirdsēsti. Naktis, emocijas, laiku, novecošanu man neviens neatdos. Par to jau arī cepiens. Par izsviestajiem dārgumiem, zaudētājas pozīciju, bez vismaz kaut taustāmas atlīdzības, kura ne tuvu nekompensē, taču vismaz kāda jēga būtu, nepaliekot pavisam tukšā.
Ja viss tagad ir beigts, pat nesācies? Ko man ar šo darīt? Tikai nestāstiet par mācībām. Kad jau likās, ka neko nesaprotu no šīs tā sauktās dzīves, vakarnakts instagrama live Indra Salceviča minēja so pašu: mēs dzīvot gribam, nevis sisties ar grābekļiem, sauktiem mācībām. Ko man dod teicamnieces statuss skolā ar faktu zināšanām (31 gadā joprojām gaidu, kad noderēs), ja es nezinu, kā apieties ar vīriešiem un sevi aizsargāt, kas būtu daudz svarīgāk. Ne jau vīrieši ir slikti, tāda ir viņu daba, taču man mana daba ir svarīgāka! Vēlos dzīvot, ne stresot, naktīs gulēt, no situācijām iziet kā uzvarētāja, ne cietēja,
Protams, ka dzīvē notiek daudz kas labs!, Taču ir jārunā vienreiz par absurdu, ka to, kas tev nepieciešams, nemāca un tad gadiem tur mokies, līdz saproti, cik izmisīgi nepieciešami ir visur un vienmēr sevi likt kā prioritāti. Un no večiem ir jēga vien, ja viņi ir turīgi, citādi, tie ir vieni sirdsēsti. Naktis, emocijas, laiku, novecošanu man neviens neatdos. Par to jau arī cepiens. Par izsviestajiem dārgumiem, zaudētājas pozīciju, bez vismaz kaut taustāmas atlīdzības, kura ne tuvu nekompensē, taču vismaz kāda jēga būtu, nepaliekot pavisam tukšā.