Carpe · Diem

Viņš dzimšānas dienā neapsveica, es sadusmojos, viņš distancējās vēl vairāk kā tas jau ir noticis, es atteicu mūsu pirmo tikšanos, protams, ka sāp, un nevis esmu nesakarīga, bet gan, drīkstu just tikai pret savu ģimeni un tuvākajiem draugiem. Kur neinteresē, tur viss notiek. Savukārt šim cilvēkam mūsu vairāk kā pusgada intensīvas ikdienas sarakstes laikā tā biju piekērusies. Atkal un tieši piekeršanās, emocijas, viss, viss, kas ir galvenie faktori, kas mūžīgi, jau 31 gadu sabotāžē dzīvi un izņēmums diemžēl nav arī šoreiz. un Kur neinteresē, tur viss notiek.

No labajām ziņām, dzimšānas diena bija patiesi skaista. Ieskandinājām to ar šampanieti pusnaktī pie Maestro, dienas rītu līdz pat pēcpusdienai pavadīju brokastojot un dzerot šampanieti Maestro dārzā, savukāŗt vakarā atbraucu uz Diseldorfu, lai uzņemtu viesos savas Diseldorfas tuvākās un vispāŗ šobrīd tuvākās draudzenes Ahreum, Ekaterinu, Mašu un Julie. Cienāju ar picu un burvīgā grieku konditorijā izceptu kūku. Bija lielisks vakars, meitenes bija tādā sajūsmā par dzīvokli, negribēja iet mājās līdz punktam, kad teju jau bija jāmet viņas aiz durvīm :) Saulstariņi. Šorīt baznīca, par visu paldies!

Pēc trim dienām svētku izēšanās jāatsāk ēst normāli. Es nevaru diži sūdzēties par izskatu, vienīgais, kur daba apdalījusi, ir, nedēļas laikā nomestais tiek uzņemts vienā vakarā, rezultātā tagad trīs nedēļas būs jādiēto, lai nokļūtu atpakaļ tur, kur biju pirms trim dienām.

Mūzikas nodarbību sludinājumi feisbukā, cerības uz skolniekiem, tos ļoti vajag, ja jau ar vīriešiem šitā neiet, pareizāk sakot, nedabūnu tos, kurus gribu, bet vēl nav varbūt tāda izmisuma, lai ņemtu negribētos. :)

Varbūt kā aizmirsās bijušie, tā aizmirsīsies arī viņš. Lai gan šoreiz emocijām ir tik daudz klāt racionālā, ka varētu būt pasmagāk. Johaidī. Es ceru, ka šis viss uz kaut ko ved. Neatkarīgi no tā, paldies par gaisu, ēdienu, Maestro, draudzenēm, Astrīdu, mūziku, veselību, dzīvību.