Dzimšanas dienas priekšvakarā pavadu laiku ar sevi, mūziku, youtube, uztraucoties, ik pa mirklim ieraudoties, pateicībā par Maestro, dīvānu, uz kura sēžu un sienām, kuras tik skaistas kā nekad dzīvē,
protams, ka biju iekāpusi pamatīgi pusgada laikā ar Klausu, likās, ka tur kas būs, ļoti neparasts un nebijuša tipa cilvēks.
Visai pusgada (!) diendienas sarakstei, domājams, tur arī būs jāpaliek. Esmu ļoti daudz iemācījusies par vīriešiem, lietas, kuras skolā meitenēm diemžēl nemāca,
un, lai arī pasmagu sirdi (ah sievietes, dzīve ir tik īsa, kādēļ jādzīvo smagām sirdīm par tiem, kuri par mums tā nedzīvo),
bet ar prieku šovakakar pie Maestro, savukārt rītdien ar draudzenēm vērsim vaļā sampanieša pudeli. Tā, lai skan uz tiem 31.
protams, ka biju iekāpusi pamatīgi pusgada laikā ar Klausu, likās, ka tur kas būs, ļoti neparasts un nebijuša tipa cilvēks.
Visai pusgada (!) diendienas sarakstei, domājams, tur arī būs jāpaliek. Esmu ļoti daudz iemācījusies par vīriešiem, lietas, kuras skolā meitenēm diemžēl nemāca,
un, lai arī pasmagu sirdi (ah sievietes, dzīve ir tik īsa, kādēļ jādzīvo smagām sirdīm par tiem, kuri par mums tā nedzīvo),
bet ar prieku šovakakar pie Maestro, savukārt rītdien ar draudzenēm vērsim vaļā sampanieša pudeli. Tā, lai skan uz tiem 31.
Un šis ir par Maestro, manu visdārgāko cilvēku.
https://www.youtube.com/watch?v=lkbsIEM
Satiekoties ar dzīvokļa izīrētājiem atslēgu nodošanas dienā, iepazīstināju viņu kā savu patēvu.
Zeltā.