Nespēju izskaidrot dūrienus sirdī, kad redzu Maestro sāpes acīs un bezcerību par tālāko dzīvi. :((( Nespējot viņam piedāvāt ne atgriezt skatuvi ar savu mūža darbu - izveidoto kori un orkestri, ne vismaz kaut pārskaitīt pārsimt tūkstošu, lai nosegtu izveidojušos parādus, nu sasodīts. KĀPĒC nāku no nabadzīgas valsts. runājām ar Julie, viņas vecāki nav studējuši, bet dzīvo bez bažu. Manējie bija inteliģence, tētim bija pensija 400eur. Vācijā ar viņa profesūru un spējām man mantojumā būtu trīs mājas alpos un nosegtas dzīves izmaksas līdz pat beigām. Beidziet murgot, ka nauda nav svarīga. Bez tās nerakstītu, nedomātu, neeksistētu. Bet par mani tad kas. Mazums kā dzīve pagriežas. Taču visvairāk sāp sirds, redzot Maestro sāpes. |