Nu jau būs trīs mēneši, kopš sarakstāmies. Kad jūtu, ka sarunas izsmeļas, aizsūtu kādu gudru podcastu. Man patīk runāties, īpaši, ja tevī klausās un spēj saņemt tevis sacīto. Vakar podcastā pie Reinas izteicos nedaudz par savu vēsturi. Tā nav viegla, to es zinu, un man ir apnicis sevi latviski nolikt, uztraucoties, ka būšu par daudz vai apgrūtinājumu. Protams, ka nedaudz iesāpējās, jūtot atkāpšanos. Mana vēsture ir mana bagātība. Ārā vakar parādījās pavasara gaiss, pirmo reizi šogad. Es vēlētos pavasari arī sevī un vienreiz ņemt visu par labu, kas dzīvē ir noticis, manos gados veca dvēsele jaunā kermenī taču ir priekšrocība. Mana vēsture ir mana bagātība. Uz skatuves zinu un jūtu, to novērtē. Vēlētos to arī privātajā dzīvē. Un to perfekto balansu atrast komunikācijā ar otru un ar sevi.
Gribētos savest veselību kārtībā, un tādus smukus nākamos 10 gadus, sievietes skaistākā vecuma pilnā potenciālā, izbaudot to ar kādu, uz kura fona tas izceļās vēl vairāk. Man nevajag blakus otru pašu tādu kā es.
Gribētos savest veselību kārtībā, un tādus smukus nākamos 10 gadus, sievietes skaistākā vecuma pilnā potenciālā, izbaudot to ar kādu, uz kura fona tas izceļās vēl vairāk. Man nevajag blakus otru pašu tādu kā es.