Domāju, ka, kad cilvēki apkārtējie sapratīs, ka mana negācija ir vienkārši coping mehānisms, izlaižot to ārā un tādējādi atbrīvojoties no grūti nesama smaguma, un kad iemācīsies arī atškirt personīgi ņemamo no nepersonīgi ņemamā, dzīvot arī būs vieglāk. Esmu retā ziņā arī tipisks latvietis: par savu laimi skaļi nepriecājos, bet nereti izvēlos to atstāt starp mani un konkrēto objektu. Jo, sitiet nost, kā par kaut ko skaļi sapriecājies, tā kas vienā vai otrā jomā nobrūk. Savukārt savas mentālās veselības, cik nu tās vēl atlikušas, saglabāšanai, negāciju izvēlos laist uz āru. Ja to nevarat pieņemt, nu tad ko. Cik es varu pielāgoties. Visa dzīve viena pielāgošanās, es savukārt neesmu padevusies cerēt uz dzīvošanu pilnā potenciālā.