 | |
|
Kad tev jautā tos jautājumus, par ko esi sapņojis, lai jautātu, un normālas foršas atbildes vietā kaut ko stosties un beigās neko nepasaki. That's me. Ne vienmēŗ, tikai komunikācijā ar to vienu, kura rūp. Kur pofigā, tur viss aiziet. Kāds simtais ieraksts jau par šo, jo nu simto reizi tas atkārtojas. |
|
| |
| |
|
Kāda draudzene ik pa brīdim mani apbrīno, kā es tik ļoti varot koncentrēties uz karjeru un praktiskajām dzīves pusēm un vispār nestaigāt pa randiņiem, viņa nezina, ka mana sirds ir aizņemta ar nepieejamo, un es pārtieku no iemīlēšanās sajūtas, bez kuras dzīve nav iedomājama, un man škiet, ka man ar to vismaz šobrīd pietiek |
|
