No marta sākuma līdz šim brīdim ir pagājuši trīs koronas mēneši, un vien vakardien, pie datora interneta dzīlēs rokoties par visām iespējamajām un neiespējamajām tēmām (a kā piesaistīt seksuāli citādi orientētu cilvēku? :) kādam ir sakarīga atbilde? viss taču esot šajā dzīvē iespējams), jutu tādu vieglu bezdarbības sajūtu, nu tādu, ka varētu intereses pēc arī kaut kas atsākties. Bijušas gan vok.nodarbības pie A (pēdējā laikā hipnozes un psihoterapijas sesijas), gan pie Maestro trīsreiz baznīcā atcerējos, kā tas ir, uzstāties dzīvai publikai, karantīnas pavadīšana 50/50 Diseldorfā un Kerpenā un ceļošanā starp tām, bet. Augstskolā un darbos, protams, brīvdienas (online absurdu neskaitām).
Lielākā daļa populācijas jau marta sākumā bija stresā un aprīlī ārprātā, es lēnām tikai vakar tā izstaipījos miglainā nojausmā gribēt kaut kur iet.
Kārtējo reizi esam mazākumā pierādījums.
Ziniet, mīļie, pēc pāris dienām 30.
Lielākā daļa populācijas jau marta sākumā bija stresā un aprīlī ārprātā, es lēnām tikai vakar tā izstaipījos miglainā nojausmā gribēt kaut kur iet.
Kārtējo reizi esam mazākumā pierādījums.
Ziniet, mīļie, pēc pāris dienām 30.